Makrons aicina jaunkaledoniešus nojaukt barikādes un izbeigt protestus
Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien aicinājis Francijas Klusā okeāna teritorijas Jaunkaledonijas pamatiedzīvotājus pēc vairākas nedēļas ilgušajām nekārtībām nojaukt barikādes, norādot, ka situācija joprojām ir nepieņemama.
LETA
Jaunkaledonija kļuva par Francijas koloniju 19.gadsimta otrajā pusē, bet ieguva plašu autonomiju ar 1998.gadā noslēgto Numeas vienošanos.
Nemieri šajā teritorijā sākās 13.maijā kā protesti pret Francijas iecerēto vēlēšanu reformu, kas ļautu cilvēkiem, kuri Jaunkaledonijā dzīvojuši vismaz desmit gadus, balsot vietējās vēlēšanās. Vēlētāju loks tādējādi tiktu paplašināts uz pēdējo gadu iebraucēju rēķina. Jaunkaledonijas neatkarības kustības pārstāvji uzskata, ka šādi tiktu mazināta arhipelāga iedzimto kanaku politiskā ietekme.
Kanaki šobrīd sastāda 40% no iedzīvotāju kopskaita.
Ņemot vēra Francijā drīzumā gaidāmās parlamenta ārkārtas vēlēšanas, Makrons paziņoja, ka apturēs vēlēšanu reformu, kas izraisīja plašas nekārtības Jaunkaledonijā.
Francijas varasiestādes apgalvo, ka atkal kontrolē Jaunkaledonijas galvaspilsētu Numeu, lai gan barikādes joprojām slejas uz ielām un demonstranti, kas vēlas neatkarību no Francijas, pauduši apņēmību turpināt protestus.
Par to, ka nemieri, kas ilga piecas nedēļas, tomēr pamazām varētu apsīkt, tomēr liecina tas, ka pirmdien darbu atsāka skolas un Numeas starptautiskā lidosta.
Vēstulē, ko publicējuši Jaunkaledonijas mediji, Makrons aicinājis uz dialogu un pacietību. Francijas prezidents tomēr norādījis, ka situācija “joprojām ir nepieņemama, un tiem, kas to veicināja, būs jāatbild par savu rīcību”.
