Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) izrādīto vienotības pozīciju, “šajā jautājumā starp dalībvalstīm ir daudz domstarpību”, atzina Makrons, uzsverot, ka nostāja par karu ir diplomātijas un iekšpolitikas jautājums.

Makrons apmeklēja Lozannas Universitāti, kur debatēja ar studentiem. Tikmēr pie universitātes sapulcējās aptuveni 200 palestīniešu atbalstītāji, kas nosodīja Makrona nostāju kara jautājumā.

Protestētāji skandēja: “Makrons: līdzdalībnieks!” Viņu plakāti vēstīja “Apturēt genocīdu” un “Atbrīvot Palestīnu”.

“Izraēlas tiesības sevi aizstāvēt neattaisno civiliedzīvotāju bombardēšanu vai to, ka šajās bombardēšanās iet bojā bērni, ģimenes,” izteicās Makrons.

“Tas nevar būt totāls karš bez noteikumiem,” viņš piebilda. Makrons aicināja nekavējoties noslēgt pamieru, taču atzina, ka “godīgi sakot, Eiropas līmenī nav vienotas nostājas”.

Makrona nostāja ir izpelnījusies kritiku gan Francijā, gan ārvalstis.

Izraēla ir apsolījusi iznīcināt “Hamās”, kas 7. oktobrī Izraēlas teritorijā sarīkoja slaktiņu, noslepkavojot 1200 cilvēkus, , no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 240 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.

Izraēla uz “Hamās” uzbrukumu reaģēja, uzsākot Gazas joslas masveida bombardēšanu, bet vēlāk izvērsa arī sauszemes operāciju, ieejot dziļi Gazas joslā un aplencot Gazas pilsētu.

Teroristu kontrolētās Gazas joslas varasiestādes apgalvo, ka Izraēlas bombardēšanā Gazas joslā esot nogalināti vismaz 11 000 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju un, ko līdz šim izplatījis “Hamās”. Turklāt liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu kaujinieki.

“Hamās” izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo vairogu, un savus komandpunktus un slēptuves teroristi ierīkojuši zem tādiem civilās infrastruktūras objektiem kā slimnīcas.

Lai gan ES projekts ilgu laiku tika pasniegts kā miera garants kontinentā, ko iepriekš postījuši konflikti, “karš atgriežas pie mūsu sliekšņa visur” – Ukrainā, Kaukāzā un Tuvajos Austrumos, norādīja Makrons.

“Saskaroties ar visiem riskiem, kas saistīti ar sadrumstalotību, atgriešanos pie nacionālisma, Eiropa ir atbilde,” viņš uzsvēra, sakot, ka atgriešanās pie konfliktiem un nacionālisma “būtu katastrofa”. Makrons uzsvēra, ka Eiropai tagad nepieciešama vienotība.

Makrons uzskata, ka šāda vienotība ietver ES paplašināšanu ārpus tās pašreizējām 27 dalībvalstīm, kā arī citu valstu, kuras nevēlas pievienoties, piemēram, Šveices, iesaistīšanu plašākos asociācijas nolīgumos.

Attiecības starp Briseli un Berni ir saspīlētas, kopš Šveice 2021. gada maijā pēkšņi nolēma pārtraukt gadiem ilgušās diskusijas par plašu sadarbības nolīgumu ar bloku. Makrons aicināja Šveici paātrināt sarunas par pamata vienošanās panākšanu.