“Mana vēlme (..) ir būt līdzās clvēkiem un redzēt iespējami drīzu atgriešanos pie miera un drošības,” sacīja Makrons, ierodoties Jaunkaledonijas galvaspilsētā Numeā.

Ir gaidāms, ka prezidenta vizīte Jaunkaledonijā ilgs vienu dienu.

Makronam ir paredzēts tikties ar vietējiem politiskajiem līderiem un drošības personālu ar mērķi atrisināt pašreizējo krīzi un veidot mierīgu nākotni šai teritorijai.

Francija jau ir nosūtījusi uz Jaunkaledoniju 2700 policistus un vairākas armijas vienības pēc nemieru sākšanās 14.maijā. Nemieros ir gājuši bojā vismaz seši cilvēki, bet pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas vairāk nekā 200 cilvēku tika aizturēti.

Situācija pēdējās dienās ir uzlabojusies, bet iedzīvotāji bažījas, ka Makrona vizīte varētu uzkurināt vardarbības atjaunošanos.

Nemieri sākās kā protesti pret Francijas pieņemtu vēlēšanu reformu, kas ļaus cilvēkiem, kuri Jaunkaledonijā dzīvojuši vismaz desmit gadus, balsot vietējās vēlēšanās. Vēlētāju loks tādējādi tiks paplašināts uz pēdējo gadu iebraucēju rēķina.

Jaunkaledonijas neatkarības kustības pārstāvji uzskata, ka tādējādi tiks mazināta arhipelāga pamattautas kanaku, kas šobrīd veido 40% no iedzīvotāju kopskaita, politiskā ietekme.

Balsošanas sistēmas reforma vēl ir jāapstiprina Francijas parlamenta abu palātu kopīgā sēdē.

Jaunkaledonija kļuva par Francijas koloniju 19.gadsimta otrajā pusē, bet ieguva plašu autonomiju ar 1998.gadā noslēgto Numeas vienošanos. Parīze pašlaik mēģina noslēgt jaunu vienošanos ar Jaunkaledonijas politiskajiem līderiem.