“Lai mums ir drosme izveidot Korsikas autonomiju republikas ietvaros,” uzrunā Korsikas asamblejā sacīja prezidents. “Tā nebūs autonomija, kas ir pret valsti, nedz autonomija bez valsts, bet autonomija Korsikai un republikas ietvaros.”

Prezidents sacīja, ka atbalsta Francijas konstitūcijas izmaiņas, lai atzītu Korsikas salas kopienas “specifiku”.

Izmaiņām konstitūcijā nepieciešams parlamenta apstiprinājums.

“Šādi mēs aizšķirsim lappusi, ko iezīmēja drūmas stundas, un varēsim pāršķirt jaunu,” sacīja Makrons.

Salā šobrīd ir 340 000 iedzīvotāju, un tā ir Francijas sastāvā kopš 1768.gada.

Makrons sacīja, ka atbalsta korsikāņu identitātes iekļaušanu Francijas konstitūcijā, kā to pieprasa Korsikas nacionālisti.

Korsikas varasiestādēm jābūt apveltītām ar lielākām pilnvarām, jāpaplašina korsikāņu valodas mācīšana, viņš sacīja.

Attiecības Parīzes un Korsikas starpā bijušas problemātiskas.

Korsikas separātisti gadu desmitiem cīnījušies par lielāku neatkarību, reizumis ar vardarbīgām metodēm. Pagrīdes kustība FLNC 2014.gadā nolika ieročus, lielāku politisko nozīmību iegūstot mērenāk noskaņotajiem nacionālistiem.

Viņiem šobrīd ir vairākums reģionālajā parlamentā, un šī politiskā strāvojuma pārstāvji salai pieprasa autonomijas statusu.

Spriedze krasi pieauga pēc korsikāņu nacionālista Ivanu Kolonnas nāves cietumā Francijā pagājušā gada martā. Kolonnam, kas izcieta sodu par Francijas prefekta slepkavību 1998.gadā Korsikā, uzbruka cits ieslodzītais. Salu pārņēma protesti.

Valdība Parīzē vairākus mēnešus ar Korsikas pārstāvjiem risinājusi sarunas par jaunajām attiecībām.