Makrons pagājušajā nedēļā uz Maskavu nosūtīja savu padomnieku. Tā bija pirmā šāda veida tikšanās kopš 2022. gada februāra, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā.

“Ko es ieguvu? Apstiprinājumu tam, ka Krievija šobrīd nevēlas mieru,” intervijā vairākiem Eiropas laikrakstiem norādīja Makrons. “Bet galvenokārt mēs esam atjaunojuši šos sarunu kanālus tehniskā līmenī,” viņš piebilda.

“Es vēlos dalīties tajā ar saviem Eiropas partneriem un panākt labi organizētu Eiropas pieeju,” skaidroja Francijas līderis. Viņaprāt, dialogam ar Putinu jānotiek bez “pārāk daudziem sarunu partneriem”.

Pagājušajā gadā Makrons pauda viedokli, ka, viņaprāt, Eiropai būtu jāatsāk kontaktēties ar Putinu, nevis jāatstāj ASV ziņā visa vadība sarunās par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.

“Neatkarīgi no tā, vai mums patīk Krievija vai nē, Krievija tur būs arī rīt. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs strukturētu Eiropas diskusiju atsākšanu ar krieviem, bez naivuma, bez spiediena izdarīšanas uz ukraiņiem – bet arī tā, lai šajā diskusijā nebūtu atkarīgi no trešajām pusēm,” Makrona teikto citēja laikraksts “Suddeutsche Zeitung”.

Pēc Makrona padomnieka Emanuela Bona vizītes Maskavā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ceturtdien paziņoja, ka Putins ir gatavs sazvanīties ar Makronu. “Ja jūs vēlaties zvanīt un kaut ko nopietni apspriest, tad zvaniet,” paziņoja Lavrovs.

Makrons un Putins pēdējo reizi runāja jūlijā, kad notika viņu pirmā zināmā telefonsaruna vairāk nekā divarpus gadu laikā.

2022. gadā Makrons vairākās telefonsarunās centās pārliecināt Putinu neiebrukt Ukrainā un 2022. gada sākumā devās uz Maskavu. Pēc iebrukuma viņš turpināja uzturēt telefona sakarus ar Putinu, bet 2022. gada rudenī sarunas tika pārtrauktas.