Bijušais aizsardzības ministrs un Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu tiek uzskatīts par “potenciālu destabilizācijas faktoru”, vēsta mediji.

Šoigu bijušā pirmā vietnieka Ruslana Caļikova arests 5. martā iedragājis “neformālās drošības garantijas elitei”, teikts ziņojumā.

Turklāt tiek fiksēts saspīlējuma pieaugums starp drošības dienestiem, kuri viens otru apsūdz neveiksmēs aizsardzībā pret Ukrainas drošības dienestu uzbrukumiem, teikts dokumentā.

Šajā sakarā ir pastiprināta Putina drošība, norādīts ziņojumā. Federālais apsardzes dienests (FSO) ir pastiprinājis pārbaudes prezidenta administrācijā, ierobežojis Putina pārvietošanos un nodrošina viņa darbu no drošiem bunkuriem. Putins vairs nebrauc uz rezidencēm Maskavas apgabalā un Valdajā. Viņš ir pārtraucis apmeklēt arī militārās infrastruktūras objektus. Šogad neviens Valsts domes deputāts nav saņēmis ielūgumu uz 9. maija svinībām Sarkanajā laukumā.

Turklāt darbinieki, kuriem ir piekļuve Putinam, tiek stingri kontrolēti – viņiem ir aizliegts izmantot parastos tālruņus un sabiedrisko transportu, bet pavāru, fotogrāfu un apsargu mājās ir uzstādītas novērošanas sistēmas.

Visbeidzot, tieši FSO, nevis Federālais drošības dienests ir tas, kas stāv aiz plaša mēroga interneta atslēgumiem Maskavā. Kāds avots Federālajā drošības dienestā iepriekš žurnālistiem pastāstīja, ka viņa vadītajai struktūrvienībai ir kļuvis daudz grūtāk saņemt atļauju noklausīties telefonsarunas nepolitiskos kriminālprocesos, jo “viss aprīkojums ir pārorientēts uz valdības un citu iestāžu noklausīšanos”.