Svētdienas vakarā “Ukrainska Pravda” informēja, ka tāds lēmums pieņemts, piekāpjoties Bulgārijas prasībām.

Jau iepriekš prokrieviski noskaņotais Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs bija izteicis iebildumus pret sankciju piemērošanu Kirilam un Aļekperovam.

Jūlija sākumā tīmekļa izdevums “Politico” ziņoja, ka pret krievu pareizticīgās baznīcas galvas iekļaušanu sankciju sarakstā iebildusi arī Itālija, kuras nostāju cita starpā ietekmējusi Vatikāna nostāja.

Attiecībā uz Aļekperovu Radevs norādīja, ka viņš esot “ieguldījis ievērojamus pūliņus un resursus viena no Eiropas modernākās naftas pārstrādes rūpnīcas celtniecībā”.

“Ņemot vērā, ka “Lukoil” iesniedzis arbitrāžas prasību pret Bulgāriju par trīs miljardus eiro lielu summu, mēs nepieļausim, ka pret Vagitu Aļekperovu tiek vērstas sankcijas,” Radeva teikto citē tīmekļa izdevums “EUalive”.

“Lukoil” pieder Burgasas naftas pārstrādes rūpnīca, kas ražo naftas produktus Bulgārijas tirgum. Sofija uzņēmumu pārņēmusi savā kontrolē, ko “Lukoil” apstrīd savā prasībā.