Par CDU balsojuši tikai 4,9% vēlētāju, un tādējādi konservatīvie nav pārvarējuši iekļūšanai landtāgā noteikto 5% barjeru.

Tajā pašā laikā vēlēšanās uzvarējusi labējā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas ieguvusi 38,2% balsu un salīdzinājumā ar iepriekšējām landtāga vēlēšanām 2021. gadā, kad par to balsoja 16,7% vēlētāju, dubultojusi savu atbalstītāju skaitu.

Tādējādi Mēklenburga-Priekšpomerānija kļuvusi par otru Vācijas federālo zemi, kur reģionālajās vēlēšanās uzvarējusi AfD.

Kā ziņots, 6. septembrī notikušajās Saksijas-Anhaltes landtāga vēlēšanās, izcīnot 43,8% balsu, arī uzvarēja eiroskeptiķi.

Trešajā vietā ar 35,5% ierindojušies sociāldemokrāti (SPD).

Landtāgā iekļuvusi arī kreiso radikāļu partija “Die Linke” (“Kreisie”) un zaļie, par kuriem attiecīgi balsojuši 6,5% un 5,7% vēlētāju.

Savukārt prokrieviskā kreiso ekstrēmistu partija Zāras Vāgenknehtas savienība (BSW) ieguvusi tikai 4,8% balsu un 5% barjeru nav pārvarējusi.

Saskaņā ar balsu skaitīšanas rezultātiem AfD izcīnījusi 32 no 71 landtāga deputātu vietas, 29 vietas pienākas SPD, bet “Die Linke” un zaļie ieguvuši pa pieciem mandātiem.

CDU svētdien cietusi sakāvi arī Berlīnes Pārstāvju palātas vēlēšanās, kurās ar 25,7% balsu pārliecinoši uzvarējuši “Kreisie”, kamēr par kristīgajiem demokrātiem balsojuši tikai 18,8% berlīniešu.

Trešajā vietā ar 16,3% balsu ierindojusies AfD, kam seko zaļie un SPD ar attiecīgi 14,3% un 12,1% balsu.

Vēlēšanu iznākums ir smags trieciens arī sociāldemokrātiem, kas guvuši vēsturiski vājākos rezultātu Berlīnē, CDU un SPD kopā pirmo reizi zaudējot līdzšinējo absolūto vairākumu.

CDU, kas ilgi bijusi Vācijas spēcīgākā partija, pēdējā laikā strauji zaudējusi popularitāti. Šī ir pirmā reize, kad kristīgie demokrāti nav spējuši iekļūt kādas federālās zemes reģionālajā parlamentā.

Līdz šim CDU vājākais sniegums bija 1951. gadā, kad Brēmenē par konservatīvajiem nobalsoja 9% vēlētāju.

Mercs jau atzinis, ka vēlēšanu rezultāti ir katastrofiski, taču uzsvēris, ka turpinās īstenot savas valdības nepopulāro ekonomisko un sociālo reformu paketi, ļaujot noprast, ka viņš negrasās atkāpties no kanclera amata.

Neskatoties uz savu uzvaru, AfD, visticamāk, nespēs izveidot nākamo Mēklenburgas-Priekšpomerānijas valdību, jo visas citas landtāgā pārstāvētās partijas atteikušās ar to sadarboties.

Līdzšinējā SPD un “Die Linke” koalīcija ir zaudējusi vairākumu, taču zemes premjerministre Manuela Švēziga varētu saglabāt savu amatu, iesaistot valdošajā koalīcijā arī zaļos.

Arī Berlīnē saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem varētu izveidoties trīs partiju koalīcija, ko “Kreisie” veidotu kopā ar zaļajiem un SPD.

Par Vācijas galvaspilsētas mēru cer kļūt “Die Linke” kandidāte – 45 gadus vecā turku izcelsmes juriste Elifa Eralpa.

Zaļie jau izrādījuši gatavību iesaistīties šādā koalīcijā, kamēr SPD nostāja pagaidām nav skaidra.

Gan Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, gan Berlīnē šajās vēlēšanās bija vērojams krass vēlētāju aktivitātes pieaugums, un pie vēlēšanu urnām devās attiecīgi 78,1% un 74,2% balsstiesīgo.