Runājot par miera procesu starp Armēniju un Azerbaidžānu, Mercs pēc tikšanās ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu norādīja, ka ceļš uz Eiropu ir atvērts, un solīja, ka Vācija turpinās atbalstīt miera procesu.

“Mēs ar lielu uzmanību sekojam pārmaiņām reģionā,” viņš piebilda.

Lai gan Armēnija vēlas tuvināties Eiropas Savienībai, ir jāizpilda daudzi nosacījumi, lai kļūtu par tās dalībvalsti, norādīja Mercs, piebilstot, ka Armēnijā nepieciešamas reformas.

Armēnijas ziņā ir izlemt, vai tā vēlas noslēgt asociācijas nolīgumu, bet viņš teica, ka Vācija vēlas soli pa solim pastiprināt sadarbību.

Arī Pašinjans runāja par stratēģisku partnerību un ekonomiskās sadarbības padziļināšanu ar Vāciju.

Ņemot vērā nākamgad Armēnijā gaidāmās parlamenta vēlēšanas, Mercs arī brīdināja, ka Krievija cenšas destabilizēt valsti, izmantojot dezinformāciju.

Starp Armēniju un Turcijas atbalstīto Azerbaidžānu gadu desmitiem ilgst konflikts par Kalnu Karabahu. 2023. gada septembrī Azerbaidžāna zibenīgas militāras operācijas rezultātā atguva kontroli pār šo strīdus teritoriju, kā rezultātā faktiski visi 120 000 Kalnu Karabahas iedzīvotāju – etniskie armēņi – devās bēgļu gaitās uz Armēniju.

Šī gada augustā Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans parakstīja kopīgu deklarāciju par miera līgumu.