“Es negribu, lai Vācija domātu par savu neatkarīgu kodolbruņojumu,” Mercs sacīja politiskajā podkāstā “Machtwechsel” (“Varas maiņa”), kuru paredzēts publicēt trešdien.

Kanclers norādīja uz pastāvošiem līgumiem, kuros Vācija apņemas atturēties no kodolieroču iegūšanas, tai skaitā Līgumu “Divi plus četri”, kas nodrošināja Vācijas atkalapvienošanos 1990. gadā, un Kodolieroču neizplatīšanas līgumu.

Mercs tomēr sacīja, ka viņš varētu paredzēt Vācijas kara lidmašīnu sagatavošanu iespējamai Francijas vai Lielbritānijas kodolieroču dislocēšanai.

Vācijas reaktīvie iznīcinātāji “Tornado” jau ir stacionēti Biheles aviobāzē valsts rietumos potenciālai ASV kodolieroču dislocēšanai.

“Teorētiski to būtu iespējams piemērot arī Lielbritānijas un Francijas kodolieročiem,” sacīja Mercs.

Kanclers sacīja, ka Minhenes Drošības konferencē pagājušajā nedēļā viņš runājis ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par kopīgu Eiropas atturēšanas struktūru.

Makrons bija piedāvājis šādas diskusijas Vācijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm 2020. gadā ASV prezidenta Donalda Trampa pirmā amata termiņa laikā.

Makrona priekšlikums tomēr guva mazu atbalstu no toreizējās Vācijas kancleres Angelas Merkeles un viņas pēcteča Olafa Šolca puses, līdz to pieņēma tagadējais kanclers Mercs.

NATO kodolatturēšanas spējas pašlaik balstās galvenokārt uz ASV kodolieročiem, no kuriem apmēram 100 ir stacionēti Eiropā, tai skaitā daži Biheles aviobāzē.