“Mēs turpināsim palielināt spiedienu uz Krieviju,” kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Berlīnē paziņoja Mercs.

“Mēs darīsim visu, lai nodrošinātu, ka “Nord Stream 2″ nevar atsākt darbību,” viņš uzsvēra.

2022.gada septembrī vairāki sprādzieni sabojāja “Nord Stream” gāzesvadus. “Nord Stream 1” transportēja Krievijas gāzi uz Vāciju, bet “Nord Stream 2” tā arī darbību nesāka.

Lai gan “Nord Stream 2” netika nodots ekspluatācijā, “Nord Stream 1” gadiem ilgi piegādāja lētu Krievijas gāzi uz Eiropu caur Vāciju, padarot Vāciju un pārējo Eiropu pārāk atkarīgu no Krievijas energoresursiem.

Vācijas un Lielbritānijas mediji nesen ziņoja, ka Vašingtona un Maskava sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā apspriedušas iespēju atjaunot “Nord Stream 2” projektu.

Arī Merca pārstāvētajos kristīgajos demokrātos augsta ranga politiķi izteicās pozitīvi par šādu iespējamību, pirms Mercs šādu iespējamību stingri noraidīja.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena maija sākumā paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) strādā pie jauna sankciju kopuma, kas ietvertu pasākumus pret “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2”, tādējādi novēršot krievu gāzes piegādes atsākšanu.

Leienas preses sekretāre Paula Piņu skaidroja, ka “mērķis ir atturēt no jebkādas intereses, jo īpaši no investoru intereses, turpināt jebkādu darbību saistībā ar “Nord Stream”, arī nākotnē”.