“Es to varu iedomāties, bet tas noteikti ir tikai trešais vai ceturtais solis. Vispirms mēs spersim pirmo un otro soli pareizajā virzienā un tad turpināsim diskusiju,” norādīja kanclers, komentējot debates par konstitūcijas grozīšanu, lai attiecinātu obligāto karaklausību uz sievietēm.

“Pamatlikumā ir skaidri noteikts, ka militārajā dienestā var iesaukt tikai vīriešus. Vai tas atbilst mūsdienām un vai to vajadzētu mainīt, ir politisku un sociālpolitisku debašu jautājums,” viņš piebilda.

Lai gan Vācija 2011.gadā atteicās no obligātās karaklausības, tā joprojām ir paredzēta valsts Pamatlikumā un tās atjaunošanai pietiek ar vienkāršu vairākumu Bundestāgā.

Savukārt, lai attiecinātu obligāto militāro dienestu uz visiem pilsoņiem, arī sievietēm, nepieciešams grozīt Pamatlikumu, kam nepieciešams divu trešdaļu vairākums.

Mercs norādīja, ka valdība ir spērusi pirmo soli, lai stiprinātu valsts aizsardzības arhitektūru ar jauno militārā dienesta likumprojektu, kurā ierosināts atjaunot brīvprātīgu militāro dienestu.

Valdības atbalstītais likumprojekts paredz izveidot jaunu brīvprātīgo programmu, bet paredz arī iespēju atjaunot obligāto karaklausību, ja brīvprātīgā rekrutēšanas programma nespēs piesaistīt pietiekami lielu skaitu iesaucamo.

Militārā dienesta likumprojekts vēl jāapspriež Bundestāgā, kur varētu tikt veiktas būtiskas izmaiņas likumprojekta tekstā.