Sestdienas rītā ugunsgrēks bija aptvēris Opačickas, Teremcevas, Pariševas dabas aizsardzības pētniecības biroju un Korogodskas mežniecības teritorijas. Aptuvenā ugunsgrēka skartā platība ir aptuveni 1200 hektāru.

Tiek norādīts, ka visgrūtākā situācija pašlaik ir novērojama dažos Opačickas kvartālos, kā arī Pripetes upes kreisajā krastā. Galvenie spēki un tehnika ir koncentrēti atklātā ugunsgrēka likvidēšanai Opačices un Teremcevas rajonos.

Neliela degšana notiek arī Korogodskas mežniecībā. Spēcīgu vēja brāzmu dēļ notika virspusējā ugunsgrēka pāreja no Teremcevas rajona uz Pariševas rajonu, kā rezultātā palielinājās ugunsgrēka platība Pripetes upes kreisajā krastā.

Dažās teritorijās dzēšana netiek veikta mīnu bīstamības dēļ.

Kopumā ugunsgrēka likvidēšanā tika iesaistīti 367 darbinieki un 84 tehnikas vienības. Situācija joprojām ir sarežģīta, darbs turpinās nepārtraukti.

Tajā pašā laikā radiācijas fons ugunsgrēka teritorijā ir normas robežās.

Teritorija ap Čornobiļas AES ir lielā mērā pamesta kopš katastrofas 1986. gada 26. aprīlī. Tas bija lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums, kāds noticis. Kopš tā laika teritorijā izveidots dabas rezervāts.

Krievijai atkārtoti iebrūkot Ukrainā 2022. gada februārī, Krievijas armija ieņēma Čornobiļas AES, bet pēc dažām nedēļām atkāpās.

Ukraina vairākkārt apsūdzējusi Maskavu par uzbrukumiem Čornobiļas AES un citām Ukrainas atomelektrostacijām un brīdinājusi, ka Maskavas triecieni draud izraisīt jaunu katastrofu.

2025. gada februārī Krievijas drona trieciena rezultātā izveidojās caurums kupolā, kas novērš radiācijas noplūdi no Čornobiļas AES.