“Ir jāapsver daudz jautājumu. Mēs izvērtēsim, kā darbojas Migrācijas un patvēruma pakts, jo tas, ja nemaldos, stājās spēkā tikai šī gada 12. jūnijā,” ministrs teica žurnālistiem Seimā.

“Galvenā problēma, ko esam novērojuši, ir tā, ka pakts ierobežo robeždienestu spēju darboties uz robežas. Mēs to redzējām Spānijā, tomēr spāņi rīkojās neatkarīgi, saskaroties ar desmitiem tūkstošu cilvēku, kas pārpludināja Seutu,” viņš piebilda.

Ministrs uzsvēra, ka Migrācijas un patvēruma paktam nevajadzētu ierobežot dalībvalstu spēju garantēt savu drošību. Līdz ar to Lietuva plāno savas ES prezidentūras laikā, kas būs nākamā gada pirmajā pusē, izvērtēt, kā jaunie noteikumi darbojas praksē.

“Šis ir aktuāls jautājums daudzām dalībvalstīm, īpaši tām, kurām ir ES ārējā robeža un kuras saskata šīs problēmas un aktīvi tās izvirza. Pēc pakta darbības sākotnējā novērtējuma mēs, iespējams, varēsim iesniegt no dalībvalstīm apkopotus priekšlikumus, lai [prezidējošā] valsts pēc mūsu prezidentūras – Grieķija, kas arī saskaras ar migrācijas spiedienu – varētu risināt šīs problēmas,” klāstīja ministrs.

Jaunais Migrācijas un patvēruma pakts oficiāli stājās spēkā visā ES 12. jūnijā. Tas paredz fundamentālu ES migrācijas politikas reformu, kuras mērķis ir lielāka drošība, efektīvāka ārējo robežu pārvaldība un ilgtspējīgs solidaritātes mehānisms.

Katelīns to uzskata par vienu no svarīgākajiem jautājumiem Lietuvas Eiropas Savienības prezidentūrai, kas sāksies 2027. gada 1. janvārī.

Ministrs iespējamās izmaiņas paktā pieļāva pēc migrācijas krīzes Spānijas anklāvā Seutā. Jūlija beigās Seutā no Marokas, pēc Spānijas iestāžu datiem, nelegāli ieradās apmēram 80 000 cilvēku, un vairāk nekā 100 cilvēku gāja bojā robežšķērsošanas laikā. Madride veica pasākumus migrantu deportācijai, un lielākā daļa kopš tā laika ir pametuši anklāvu.

Saskaņā ar ES solidaritātes mehānismu Lietuva nākamgad plāno uzņemt 58 migrantus no Kipras un samaksāt 1,14 miljonu eiro lielu iemaksu. Valdība ir nolēmusi pildīt savas pakta saistības, apvienojot migrantu uzņemšanu un finansiālu maksājumu.

Saskaņā ar Migrācijas departamenta datiem maijā vairāk nekā 218 000 ārzemnieku bija derīgas uzturēšanās atļaujas Lietuvā.