Ministrs informēja, ka šomēnes iesniegs valdībai jaunu likumprojektu, kas ļaus drošības dienestiem veikt atbildes pasākumus pret uzbrukumos izmantotajiem serveriem.

Mērķis ir “traucēt un iznīcināt uzbrucēju infrastruktūru”, ministrs sacīja preses konferencē Berlīnē, norādot, ka daudzi uzbrukumi veikti no Krievijas.

Biežāki kļuvuši nopietni kibernoziegumi un uzbrukumi Vācijas uzņēmumiem, valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai, pagājušajā gadā radot vairāk nekā 200 miljardu eiro lielus ekonomiskos zaudējumus, paziņoja Dobrints.

“Mākslīgajā intelektā balstīti rīki kļūst arvien svarīgāki kibernoziedzības jomā,” norādīja ministrs, piebilstot, ka tie ļauj noziedzniekiem “veikt uzbrukumus ātrāk, precīzāk un profesionālāk”.

2025. gadā Vācijā tika reģistrēti aptuveni 334 000 kibernoziegumu, no kuriem divas trešdaļas bija no ārzemēm vai nezināmām vietām, un tiek uzskatīts, ka par daudziem citiem gadījumiem nav ziņots.

“Tāpēc mēs vēlamies paplašināt savas aktīvās kiberaizsardzības spējas,” teica Dobrints.

Galveno tiešsaistes draudu vidū “mēs esam novērojuši ievērojamu aktivitātes pieaugumu no Krievijas puses”, kopš Krievija 2022. gadā atkārtoti iebruka Ukrainā, atzina ministrs.