Iliesku pārstāvētās Sociāldemokrātiskās partijas (PSD) pagaidu līderis Sorins Grindjanu pieminēja “demokrātiskās Rumānijas pirmo prezidentu” un atgādināja, ka Iliesku deva izšķirošu ieguldījumu valsts uzņemšanā Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Iliesku bija Rumānijas valsts galvas pienākumu izpildītājs no 1989.gada decembra līdz 1990.gada jūnijam pēc komunistu diktatora Nikolajes Čaušesku gāšanas un sodīšanas ar nāvi 1989.gada decembrī.

Viņš bija valsts prezidents no 1990.gada jūnija līdz 1996.gada novembrim un no 2000.gada decembra līdz 2004.gada decembrim, un tiek uzskatīts pa vienu no pārejas perioda pretrunīgākajiem un ietekmīgākajiem Rumānijas politiķiem.

Vēl pirms komunistu režīma krišanas Iliesku loloja cerības uz politiku, kas tiktu veidota pēc Padomju Savienības vadītāja Mihaila Gorbačova uzsāktās pārbūves (perestroikas) modeļa.

Savas prezidentūras pirmajā termiņā Iliesku sadarbojās ar ultranacionālistiskajiem spēkiem un brutāli apspieda opozīciju, bet vēlāk vērsās pret šiem spēkiem.

Prokuratūra līdz Iliesku nāvei izmeklēja viņa represīvo politiku un pretrunīgo lomu Čaušesku gāšanā. Prokuratūra apsūdzēja viņu kā atbildīgo par 862 rumāņu nāvi, kurus drošības spēki nogalināja neilgi pēc Čaušesku gāšanas.

Iliesku savas otrās prezidentūras laika’atbalstīja Rumānijas uzņemšanu ES un NATO.

Iliesku piedzima 1930.gada 3.martā Oltenicas pilsētā Rumānijas dienvidos. Viņš veidoja karjeru Rumānijas Komunistiskajā partijā un bija jaunatnes lietu ministrs no 1967. līdz 1971.gadam, bet Čaušesku nelabvēlības dēļ tika izstumts no valsts līmeņa politiskās dzīves.