“Ar dziļām skumjām paziņojam, ka šorīt agri no rīta pēc ilgas un smagas slimības mūžībā aizgāja kinorežisors Bēla Tars,” teikts paziņojumā, ko Tara ģimenes vārdā izplatījis režisors Benss Fliegaufs.

Tars dzimis 1955. gadā Pēčā, Ungārijas dienvidos. Viņš sāka filmēt 16 gadu vecumā ar tēva dāvāto kameru, bet vēlāk strādāja Ungārijas vadošajā eksperimentālo filmu studijā “Bela Balazs Studio”.

1977. gadā Tars 22 gadu vecumā uzņēma savu pirmo pilnmetrāžas filmu, dokumentālo drāmu “Családi tűzfészek” (“Ģimenes ligzda”), kas 1979. gadā ieguva galveno balvu Manheimas starptautiskajā kinofestivālā.

Tars uzņēma pirmo ungāru neatkarīgo pilnmetrāžas spēlfilmu “Kárhozat”, kas 1988. gadā tika demonstrēta Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā. Filmas līdzautors bija ungāru rakstnieks Lāslo Krasnahorkai, kurš 2025. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

Visplašāk pazīstamais Tara darbs ir septiņarpus stundas garā filma “Sátántangó” (“Sātana tango”), kas vēsta par postu un iznīcību attālā Ungārijas ciematā uz bankrotējuša kolhoza fona. Filma balstīta uz vienu no populārākajām Krasnahorkai romāniem.

Tara pēdējā pilnmetrāžas filma “A torinói ló” (“Turīnas zirgs”) iznāca uz kino ekrāniem 2011. gadā, kad viņš paziņoja par aiziešanu pensijā. Taču pēc tam viņš vēl uzņēma divas īsfilmas 2017. gadā un 2019. gadā.

Pēdējos gados Tars veltīja sevi jaunās režisoru paaudzes izglītošanai, pasniedzot vairākās kino akadēmijās Ungārijā, Vācijā un Francijā.

“Es esmu izdarījis visu, ko gribēju,” kādā intervijā 2019. gadā norādīja Tars.