Neraugoties uz Kišiņevas pretestību, svētdien tika atvērti vairāki balsošanas iecirkņi Piedņestrā, kuras prokrieviski noskaņotās “amatpersonas” februāra beigās pieprasīja Maskavas “aizsardzību”.

Saskaņā ar Piedņestras prokrievisko varasiestāžu datiem reģionā dzīvo aptuveni 200 000 Krievijas pilsoņu.

Moldovas Ārlietu ministrija, kas nedēļas laikā divas reizes izsauca Krievijas vēstnieku, paziņoja, ka Krievijas vēstniecības darbinieks ir pasludināts par nevēlamu personu un tam valsts jāatstāj.

Moldova norādījusi, ka Krievija organizēt balsošanu ir tiesības vienīgi savas vēstniecības teritorijā Kišiņevā.

Piedņestra, kas atrodas Dņestras kreisajā krastā un robežojas ar Ukrainu, ir starptautiski atzīta par Moldovas teritorijas sastāvdaļu, taču kopš PSRS sabrukuma to kontrolē prokrieviskie separātisti. Šajā teritorijā izvietots arī tā dēvēto krievu miera uzturētāju kontingents, kura sastāvā ir 1500 vīru.

Šī “Krievijas Federācijas rīcība ir pretrunā ar Moldovas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti”, pirmdien žurnālistiem uzsvēra proeiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu.

Moldova, kas ir iesniegusi pieteikumu dalībai ES un rudenī balsos par to referendumā, bieži pārmet Kremlim centienus uzkurināt spriedzi Piedņestrā.

“Mums ir jāpievienojas Eiropas saimei, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu aizsardzību pret Kremļa ļaunajiem nodomiem,” norādīja Sandu.

Moldova 2023.gada jūlijā izraidīja 45 Krievijas diplomātus un vēstniecības darbiniekus pēc tam, kad mediji ziņoja par iespējamo Krievijas slepeno dienestu aģentu spiegošanas aktivitātēm.

Saskaņā ar Moldovas Ārlietu ministrijas 2023.gada beigās publicēto sarakstu Krievijas vēstniecībā palikuši tikai desmit diplomāti un administratīvais personāls.