Šāds solis sperts pēc tam, kad trešdien prokuratūra bija paziņojusi par divu amatpersonu aizturēšanu aizdomās par valsts nodevību un sazvērestību pret valsti.

Prokuratūra neatklāja viņu identitāti, bet mediji ziņoja, ka viens no viņiem ir parlamenta juridiskās nodaļas vadītājs, bet otrs – valsts robežpolicijas darbinieks.

Saskaņā ar Organizētās noziedzības apkarošanas un īpašo lietu prokuratūras datiem, kas nenorādīja iesaistīto valsti, abi “sazinājušies” ar kādas Kišiņevas vēstniecības darbinieku kopš 2023.gada.

Viena no divām aizturētajām Moldovas amatpersonām vākusi un piegādājusi vēstniecības darbiniekam “informāciju, kas varētu tikt izmantota pret Moldovas Republikas interesēm”, norādīja prokuratūra.

Ceturtdienas rītā Krievijas vēstnieks Oļegs Vasņecovs izsaukts uz Moldovas Ārlietu ministriju saistībā ar lēmumu izraidīt Krievijas diplomātu, kas veicis ar diplomātisko statusu nesavienojamas darbības, teikts ministrijas paziņojumā.

Trešdien, taujāta par šo lietu, prezidente Maija Sandu vietējai televīzijai sacīja, ka “vissvarīgākais tagad ir panākt, lai šī nodevība tiktu sodīta visstingrākajā veidā, kā to paredz likums”.

Šī ir otrā spiegošanas lieta, kurā pēdējo nedēļu laikā iesaistīta Krievija.

Jūnijā pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa vietne rakstīja, ka bijušais ģenerālštāba priekšnieks Igors Gorgans regulāri nodevis informāciju Krievijai.

Kopš kara sākuma Ukrainā Moldova ir izraidījusi desmitiem diplomātu un Krievijas vēstniecības darbinieku, bieži apsūdzot Maskavu par iejaukšanos tās interesēs.

Valsts ir iesniegusi pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (ES), un līdztekus prezidenta vēlēšanām, kas paredzētas 20.oktobrī, tā rīkos referendumu par šo pieteikumu.