21.oktobrī reizē ar prezidenta vēlēšanām notikušajā referendumā vēlētājiem tika uzdots jautājums “Vai atbalstāt Konstitūcijas grozījumu veikšanu par Moldovas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā?”.

Centrālā vēlēšanu komisija apstiprināja, ka referendumā piedalījās 50,72% balsstiesīgo.

Referendumā biļetenu saņēma 1 532 264 vēlētāji, balsošanā piedalījās 1 531 392 vēlētāji, par derīgiem atzīti 1 488 874 nobalsojušo biļeteni.

Par Eiropas integrācijas normas iekļaušanu konstitūcijā nobalsoja 749 719 vēlētāji jeb 50,35%, pret bija 739 155 jeb 49,65%. Tādējādi eirointegrācijas atbalstītāji uzvarēja ar nepilna procentpunkta pārsvaru.

Moldovas Republikas Komunistu partija pēc referenduma tā rezultātus apstrīdēja augstākajā tiesā – Augstākajā tiesu palātā. Partijas biedri pieprasīja balsu pārskaitīšanu.

Prasība tika pieņemta izskatīšanai, taču Konstitucionālā tiesa atteicās atzīt partiju par procesa dalībnieku. Referenduma rezultātus neatzina arī citi opozīcijas spēki, piemēram, Moldovas Sociālistu partija.

Konstitucionālā tiesa apstiprināja referenduma rezultātus, norādot, ka referenduma atzīšanai par notikušu bija nepieciešama vismaz vienas trešdaļas vēlētāju dalība, no kuriem lielākā daļa uz jautājumu par konstitūcijas grozījumiem būtu atbildējuši ar “jā”.

Rezultātā konstitūcijā tiks veikti vairāki grozījumi. Konstitūcijas preambulā tiks noteikts, ka “Eiropas integrācija ir Moldovas Republikas stratēģisks mērķis”.

Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja Domnika Manole paziņoja, ka preambula tiks papildināta arī ar frāzi: “apliecinot Moldovas tautas eiropeisko identitāti”.

Konstitūcija tiks papildināta arī ar jaunu sadaļu “Eiropas integrācija”. Tajā tiks iekļauts pants “par pievienošanos Eiropas Savienības dibināšanas līgumiem un tiesību aktiem par Eiropas Savienības dibināšanas līgumu pārskatīšanu”.