Spānijas Iekšlietu ministrija veidojusi žurnālistu “melno sarakstu”
Spānijas Iekšlietu ministrija otrdien atvainojās žurnālistiem un noliedza mediju apklusināšanas centienus pēc ziņām, ka ministrija slepeni veidojusi sarakstu par žurnālistiem un viņu politiskajiem uzskatiem.
LETA
Reti pieredzēts strīds par runas brīvību šajā Eiropas Savienības (ES) valstī izcēlies laikā, kad sociālistu vadītā ministrija jau tiek kritizēta par to, kā tā risinājusi bezprecedenta nelegālo migrantu pieplūduma izraisīto krīzi Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvā Seutā.
Tiešsaistes laikraksts “El Confidencial” otrdien publicēja ekskluzīvu materiālu par Iekšlietu ministrijas veidotu “dosjē par desmitiem aktīvu žurnālistu (..) lai novērotu viņu politisko piederību”, tai skaitā par mediju direktoriem un populāriem apskatniekiem.
“Dokuments tika veidots slepenībā (..) un ietver lielu skaitu lietu” par žurnālistiem, kurām pievienotas fotogrāfijas un “komentāri par viņu darbu un politisko nostāju,” ziņoja “El Confidential”.
Laikraksts citēja šajā sarakstā minētus raksturojumus, tostarp “pretrunīgi vērtēts žurnālists”, “neatkarīgs”, “konservatīva tendence”, “galēji labējs”, “dezinformācija”, “skaidri no kreisā spārna un atbalsta valdību”, “pēdējā laikā kareivīgāks” un “radikāla labējā spārna ideoloģija”.
Spānijas Žurnālistu apvienību federācija (FAPE) kritizēja Iekšlietu ministriju par “novērošanas un potenciālas atriebības elementa ieviešanu” un pavēstīja, ka šāda prakse ir “nesavienojama ar likuma varu [un] var radīt sekas kritiskās žurnālistikas praksei”.
“Demokrātiskā sabiedrībā nevienai valsts institūcijai nav leģitimitātes reģistrēt, kataloģizēt vai ideoloģiski profilēt tos, kas praktizē žurnālistiku, jo tas ir tiešs uzbrukums preses brīvībai,” teikts FAPE paziņojumā.
Iekšlietu ministrija savā paziņojumā taisnojās, ka šis saraksts ir “iekšējs dokuments”, kas radīts 2024. gadā “ar konsultatīvu mērķi un bez jebkāda nolūka veidot cenzūru vai jebkādus aizliegumus vai ierobežojumus žurnālistu darbam”.
“Mēs atvainojamies profesionāļiem, kurus var būt aizskāris dokumenta saturs un daži no komentāriem,” piebilda ministrija savā paziņojumā.
Iekšlietu ministrs Fernando Grande-Marlaska preses konferencē Seutā sacīja, ka šim dokumentam nav “nekādu slēptu motīvu” un ka tas “nekādā veidā” nenoved pie “domstarpībām starp mediju organizācijām vai starp žurnālistiem, kad ir runa par informācijas sniegšanu vai atbildēšanu uz pieprasījumiem”.
Labējā Tautas partija (PP), kas ir galvenā opozīcijas partija, apsūdzēja Iekšlietu ministriju par “uzbrukšanu žurnālistiem” un pretstatīja šo “melno sarakstu” nespējai paredzēt Seutas krīzi, kad 30. un 31. jūlijā Seutā no Marokas ielauzās vairāk nekā 70 000 migrantu.
“Tai bija žurnālistu melnais saraksts viņu atlasīšanai un klasificēšanai, kas mūs noved pie pagājušiem laikiem, kur mums nevajadzētu atgriezties,” sacīja PP preses sekretāre Estere Munjosa, netieši atgādinot par ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laiku.