Jau ziņots, ka Krievija ceturtdien veica triecienu Ukrainas pilsētai Dņipro, un Krievijas diktators Vladimirs Putins apgalvoja, ka tas bijis jaunās raķetes “Orešņik” izmēģinājums.

Ukrainas un NATO 32 dalībvalstu vēstnieki otrdien sapulcējās Briselē, lai apspriestu šo uzbrukumu.

Putins arī izteicās, ka “Orešņik” izmēģinājums esot atbilde uz Krievijas apšaudi ar raķetēm, ko Ukrainai piegādājušas ASV un Lielbritānija.

“Tikšanās laikā NATO sabiedrotie vēlreiz apliecināja savu atbalstu Ukrainai,” teikts NATO paziņojumā pēc sarunām.

“Uzbrukums, kura mērķis bija Dņipro, tiek uzskatīts par kārtējo Krievijas mēģinājumu terorizēt civiliedzīvotājus Ukrainā un iebiedēt tos, kas atbalsta Ukrainu, tai aizstāvoties pret Krievijas nelikumīgo un neizprovocēto agresiju,” teikts NATO paziņojumā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo triecienu nosauca par “kārtējo Krievijas neprāta lēkmi” un aicināja atjaunināt pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai stātos pretī jaunajiem draudiem. Kijiva arī norādīja, ka cer gūt “konkrētus un nozīmīgus rezultātus” pēc NATO un Ukrainas padomes sanāksmes sasaukšanas.

Kāda NATO amatpersona pavēstīja, ka Ukraina ir informējusi par pretgaisa aizsardzības sistēmām, kas tai nepieciešamas, lai stātos pretī jaunajiem Maskavas raķešu draudiem. Vairāki sabiedrotie norādīja, ka nākamnedēļ NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē varētu nākt klajā ar paziņojumiem par jaunām pretgaisa aizsardzības sistēmām Kijivai, atklāja amatpersona.

Maskava otrdien solīja pretpasākumus pret Ukrainas gaisa uzbrukumiem Krievijas iekšienē, izmantojot ASV piegādātās raķetes ATACMS. Krievija, neraksturīgi sev, atzina, ka Ukrainas triecieni ir nodarījuši kaitējumu militārajai tehnikai un personālam Kurskas apgabalā.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps izteicis šaubas par Vašingtonas lielās militārās palīdzības saglabāšanu un solījis ātri panākt vienošanos par kara izbeigšanu. Tādēļ ir daudz neatbildētu jautājumu, kāds varētu būt jaunās ASV administrācijas kurss saistībā ar Krievijas izvērsto karu pret Ukrainu.

NATO un Ukraina 2023.gadā izveidoja kopīgu padomi, ļaujot Kijivai sasaukt sanāksmes ar aliansi, kad tā to uzskata par vajadzīgu.