“Ja kāds šeit atkal domā, ka Eiropas Savienība (ES) vai Eiropa kopumā var sevi aizstāvēt bez ASV – turpiniet sapņot. Jūs to nevarat,” Rite sacīja EP deputātiem.

ES valstīm nāktos dubultot aizsardzības izdevumus no 5%, par ko NATO vienojās pērn, līdz 10% un tērēt miljardus kodolieroču būvēšanai, klāstīja Rite.

“Jūs zaudētu mūsu brīvības galveno garantu, kas ir ASV kodoldrošības lietussargs,”

sacīja alianses vadītājs.

ASV apņemšanās ievērot NATO 5. panta savstarpējās aizsardzības klauzulu joprojām ir “pilnīga”, taču ASV sagaida, ka Eiropas valstis turpinās tērēt vairāk līdzekļu savām militārajām vajadzībām, klāstīja Rite.

“Tām ir vajadzīga droša eiroatlantiskā telpa, un tām ir vajadzīga arī droša Eiropa. Tāpēc ASV ir ļoti ieinteresētas NATO,” pauda ģenerālsekretārs.

Runājot par Grenlandi, Rite sacīja, ka ir vienojies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, ka NATO “uzņemsies lielāku atbildību par Arktikas aizsardzību”, bet vienošanās panākšana par ASV klātbūtni Grenlandē atkarīga no Grenlandes un Dānijas līderiem.

“Man nav pilnvaru vest sarunas Dānijas vārdā, tāpēc es to nedarīju un nedarīšu,”

sacīja Rite.

Tramps izraisīja bezprecedenta saspīlējumu attiecībās ar pārējām NATO valstīm, draudot sagrābt Grenlandi, Dānijas autonomo teritoriju.

Pagājušajā nedēļā Davosā Tramps paziņoja, ka neizmantos militāru spēku Grenlandes iegūšanai, kaut arī iepriekš šādu iespēju nebija izslēdzis, bet pēc sarunām ar Riti apliecināja, ka ir panākta vienprātība par vienošanās ietvaru attiecībā uz Grenlandi.

Viņš arī atteicās no nodoma noteikt muitas tarifus Grenlandes krīzē Dāniju atbalstījušajām valstīm.

Trampa izraisītā krīze devusi jaunu stimulu tiem, kas iestājās par to, lai Eiropa ieņemtu stingrāku nostāju pret Trampu un pārtrauktu militāro atkarību no Vašingtonas.