Viņa brīdināja, ka gadījumā, ja Ziemeļkorejas karavīri paredzēti karošanai Ukrainā, tas liecinātu, ka Ziemeļkorejas atbalsts Krievijas nelikumīgajam karam ir ievērojami pieaudzis.

Tas arī liecinātu par to, ka Krievija frontes līnijās cieš ievērojamus zaudējumus, viņa piebilda.

Dienvidkorejas izlūkošanas aģentūra piektdien pavēstīja, ka Ziemeļkoreja ir nosūtījusi uz Krievijas pilsētu Vladivostoku sākotnējo kontingentu ar 1500 speciālo spēku karavīriem un drīzumā nosūtīs vēl vairāk. Kopumā Ziemeļkoreja nolēmusi nosūtīt 12 000 karavīru uz karu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš sacīja, ka viņa valdības rīcībā esošā informācija liecina, ka karā Krievijas pusē varētu tikt iesaistīti 10 000 Ziemeļkorejas karavīru. Viņš brīdināja, ka Ziemeļkorejas iesaistīšanās varētu būt “pirmais solis uz pasaules karu”.

Ziemeļkoreja ir nosūtījusi Krievijai tūkstošiem konteineru ar munīciju. Pagājušajā mēnesī Ukrainas militārās izlūkošanas vadītājs paziņoja, ka Ziemeļkorejas atbalsts Krievijas prezidenta Vladimira Putina karadarbībai ir “lielākā problēma”, ar ko Kijiva saskaras no Maskavas sabiedroto puses.

Ziemeļkorejas un Krievijas sadarbība pēdējo divu gadu laikā ir uzplaukusi. Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Krievijas diktators Vladimirs Putins jūnijā parakstīja vienošanos, kas paredz savstarpēju militāru palīdzību gadījumā, ja kādai no valstīm tiek uzbrukts.

Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols pirmdien telefonsarunā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti nosodīja Maskavas un Phenjanas militāro sadarbību un sacīja, ka viņa valsts aktīvi veiks “pakāpeniskus atbildes pasākumus”.

Juna birojs informēja, ka Dienvidkorejas prezidents paziņojis Ritem, ka nekavējoties nosūtīs amatpersonas, lai veicinātu informācijas apmaiņu ar NATO un veiktu pasākumus drošības sadarbības stiprināšanai.