NATO augstāko virsnieku sanāksmē Bauers pauda viedokli, ka Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sākt karu pamudināja bailes no demokrātijas.

Sagaidāms, ka NATO augstākā līmeņa militārpersonas divu dienu sanāksmē Briselē izstrādās plānus lielākajām militārajām mācībām Eiropā kopš Aukstā kara.

Mācības plānotas gada beigās un iecerētas kā jauns NATO spēka apliecinājums.

Karam ieilgstot un ASV un Eiropas Savienības (ES) militārajai palīdzībai Ukrainai aizkavējoties, Bauers aicināja izmantot “visas sabiedrības pieeju”, kas neaprobežotos tikai ar militāro plānošanu.

“Mums ir nepieciešams, lai publiskā un privātā sektora dalībnieki mainītu domāšanas veidu no laikmeta, kad viss bija plānojams, paredzams, kontrolējams un vērsts uz efektivitāti, uz laikmetu, kad jebkurā laikā var notikt jebkas. Laikmetu, kurā mums ir jāgaida negaidītais,” atklājot sanāksmi, sacīja Bauers.

“Lai arī nākotnē būtu pilnībā efektīvi, mums ir nepieciešama NATO kaujas spēku pārveidošana,” viņš piebilda.

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Grānts Šapss pirmdien paziņoja, ka viņa valdība nosūtīs 20 000 karavīru piedalīties NATO militārajās mācībās, kas pazīstamas kā “Steadfast Defender”, un daudzi no šiem karavīriem no februāra līdz jūnijam tiks izvietoti Austrumeiropā.

Apvienotā Karaliste nosūtīs arī modernus iznīcinātājus un novērošanas lidmašīnas, kā arī karakuģus un zemūdenes.

Norvēģijas valdība trešdien paziņoja, ka tā atvēlēs divus miljardus kronu aizsardzības rūpniecības ražošanas jaudas palielināšanai, norādot, ka ir nepieciešams liels munīcijas daudzums.

Norvēģijas aizsardzības ministrs Bjerns Arilds Grams norādīja, ka “aizsardzības rūpniecības jaudas palielināšana ir svarīga gan Ukrainai, gan arī mūsu pašu drošības garantēšanai”.

Puse līdzekļu tiks piešķirta Norvēģijā bāzētai aviācijas un aizsardzības grupai “Nammo”, kas specializējas munīcijas, raķešu dzinēju un kosmosa tehnikas ražošanā, atklāja Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre.

Briselē Bauers sacīja, ka NATO turpinās atbalstīt Ukrainu ilgtermiņā.

“Šodien ir 693.diena karā, ko Krievija uzskatīja par trīs dienu karu. Ukrainai būs mūsu atbalsts katru nākamo dienu, jo šī kara iznākums noteiks pasaules likteni,” viņš piebilda.

“Šis karš nekad nav bijis saistīts ar reāliem drošības draudiem Krievijai no Ukrainas vai NATO puses,” piebilda Bauers.

“Šis karš ir par to, ka Krievija baidās no kaut kā daudz spēcīgāka par jebkuru fizisku ieroci uz zemes – no demokrātijas. Ja cilvēkiem Ukrainā ir demokrātiskas tiesības, tad arī cilvēki Krievijā drīz pēc tām alks,” uzskata NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs.