Sarajeva ir pirmā pieturvieta Stoltenberga vizītē Rietumbalkānu valstīs, kuras ietvaros viņš apmeklēs arī Kosovu, Serbiju un Ziemeļmaķedoniju.

“Sabiedrotie stingri atbalsta Bosnijas un Hercegovinas suverenitāti un teritoriālo integritāti,” žurnālistiem pavēstīja Stoltenbergs. “Mēs esam nobažījušies par atdalīšanās un šķeltniecisko retoriku, kā arī par ļaunprātīgu ārvalstu, tostarp Krievijas, iejaukšanos.”

Pastāv bažas, ka Krievija cenšas destabilizēt Bosniju un pārējo reģionu un tādējādi novērst vismaz daļu pasaules uzmanības no savas agresijas Ukrainā.

Maskava atklāti atbalsta prokrieviski noskaņoto Bosnijas serbu prezidentu Miloradu Dodiku, kurš vairākkārt ir aicinājis uz valsts sadalīšanu un serbu kontrolētās Bosnijas puses pievienošanos kaimiņos esošajai Serbijai.

“Tas apdraud stabilitāti un kavē reformas,” teica Stoltenbergs. “Visiem politiskajiem līderiem ir jāstrādā, lai saglabātu vienotību, veidotu valsts iestādes un panāktu izlīgumu. Tas ir ļoti svarīgi valsts stabilitātei un drošībai.”

NATO bija liela nozīme 1992.-1995. gada Bosnijas kara izbeigšanā un ASV sponsorētā miera plāna īstenošanā, kas valsti sadalīja aptuveni divos ļoti autonomos reģionos, no kuriem vienu kontrolē Bosnijas serbi, bet otru – musulmaņi un horvāti.

“NATO gadiem ilgi atbalsta Bosniju un Hercegovinu,” sacīja Stoltenbergs. “Jūsu drošība ir svarīga Rietumbalkānu reģionam un Eiropai.”

Bosnijas serbu vadība gadiem ilgi ir bloķējusi Sarajevas pieteikumu dalībai NATO, pret ko iebilst arī Krievija.

Stoltenbergs sacīja, ka tam būtu jābeidzas.

“Katrai valstij ir tiesības pašai izvēlēties drošības pasākumus bez ārvalstu iejaukšanās,” viņš teica.