Krievija ceturtdien veica triecienu Ukrainas pilsētai Dņipro, un Krievijas diktators Vladimirs Putins apgalvoja, ka tas bijis jaunās raķetes “Orešņik” izmēģinājums.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo triecienu nosauca par “jaunāko Krievijas neprāta lēkmi” un aicināja atjaunināt pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai stātos pretī jaunajiem draudiem.

Kijiva norāda, ka cer gūt “konkrētus un nozīmīgus rezultātus” pēc NATO un Ukrainas padomes sanāksmes sasaukšanas.

Taču NATO diplomāti un amatpersonas izteikušās atturīgi par iespēju, ka otrdienas pēcpusdienā alianses galvenajā mītnē Briselē gaidāmajās apspriedēs tiks gūti kādi būtiski rezultāti.

Lielākais, kas tiek sagaidīts, ir NATO iepriekš paustā uzstājība, ka Maskavas veiktā jauno ieroču pielietošana “neatturēs NATO sabiedrotos no atbalsta Ukrainai”.

Sanāksmē “būs iespēja apspriest pašreizējo drošības situāciju Ukrainā, un tajā videokonferences režīmā būs arī Ukrainas amatpersonu ziņojumi”, sacīja NATO amatpersona.

Vienlaikus ir daudz neatbildētu jautājumu par to, kāds varētu būt jaunās ASV administrācijas kurss saistībā ar Krievijas pret Ukrainu izvērsto karu.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps izteicis šaubas par Vašingtonas lielās militārās palīdzības saglabāšanu un solījis ātri panākt vienošanos par kara izbeigšanu.

“Es nevaru iedomāties, ka ASV interesēs ir ļaut Putinam no šīm iespējamajām sarunām iznākt kā uzvarētājam,” pirmdien sacīja NATO augstākais komandieris Robs Bauers.

NATO un Ukraina 2023.gadā izveidoja kopīgu padomi, ļaujot Kijivai sasaukt sanāksmes ar aliansi, kad tā to uzskata par vajadzīgu.