Abi līderi apsprieda Lietuvas saistības attiecībā uz brigādes izvietošanu, transatlantiskās attiecības un atbalstu Ukrainai, informēja Lietuvas prezidenta kancelejā.

Nausēda pateicās Vācijai par ilgtermiņa saistībām Lietuvas un reģiona drošības garantēšanā, uzsverot Berlīnes nozīmi miera nodrošināšanā Eiropā, jo īpaši NATO austrumu flangā.

“Vācijas 45. bruņoto brigādes atklāšana Viļņā bija spēcīgs signāls, ko jūs paudāt savā vēsturiskajā vizītē Viļņā pagājušajā gadā. Nedaudz vairāk nekā pirms mēneša Viļņas Rātslaukumā tika atklāta piemiņas plāksne, uz kuras ir uzrakstīti jūsu vārdi: “Lietuvas drošība ir arī mūsu drošība. Viļņas aizsardzība ir Berlīnes aizsardzība”,” prezidents teica Mercam.

Nausēda sacīja, ka Lietuva pilda savas saistības par brigādes pastāvīgu izvietošanu ātrāk nekā plānots un ievēros saskaņotos termiņus. Viņš piebilda, ka izvietošana iezīmē ciešākas sadarbības, sadarbspējas un integrācijas sākumu starp abu valstu bruņotajiem spēkiem.

Viņš arī norādīja, ka Lietuvai ir iespēja pacelt divpusējās attiecības ar Vāciju augstākā līmenī, un aicināja stiprināt politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras saites, piemēram, paplašināt programmas vācu valodas apmācības veicināšanai Lietuvā. Kā teica Nausēda, Lietuva atbalsta jaunas Eiropas iniciatīvas, lai stiprinātu atturēšanu un aizsardzību, jo īpaši tās, kas vērstas uz austrumu flangu.

“Eiropas Savienības austrumu robežas aizsardzībai tagad un nākotnes daudzgadu budžetā ir jākļūst par finanšu prioritāti visai Eiropas Savienībai,” teica prezidents, piebilstot, ka robežu aizsardzības spējas ir jāsaskaņo ar NATO aizsardzības plānošanu un tām ir jāsniedz pievienotā vērtība kolektīvajai aizsardzībai. “Mums jābūt gataviem ilgtermiņa stratēģiskai konfrontācijai ar Krieviju, kas veidos Eiropas drošības vidi nākamajām paaudzēm,” viņš piebilda.

Tika apspriests arī atbalsts Ukrainai, un Nausēda teica, ka Eiropas pirmā aizsardzības līnija tagad sākas Ukrainā un ka ilgstoša drošība Eiropā nebūtu iespējama bez drošas Ukrainas. Lietuvas prezidents atzinīgi novērtēja Vācijas vadību militārās palīdzības palielināšanā Kijivai un teica, ka Berlīnes piemērs varētu veicināt taisnīgāku finanšu sloga sadali starp Ukrainas sabiedrotajiem.

Lietuva joprojām ir apņēmusies sniegt Ukrainai atbalstu, kas atbilst 0,25% no tās gada iekšzemes kopprodukta. Lielākā daļa atbalsta līdzekļu ir no valsts budžeta, viņš teica.

Vācija plāno izvietot brigādi Lietuvā līdz 2027. gada beigām.

Lietuvas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi, ka plāno šā gada sākumā parakstīt līgumus par Rūdninku militārās pilsētiņas projekta otro un pēdējo posmu, kas ir būtisks Vācijas brigādes uzņemšanai.