Izvadīšanas ceremonija notiks Maskavas Marjinas rajona Dievmātes ikonas “Remdē manas skumjas” baznīcā pulksten 14 (pulksten 13 pēc Latvijas laika).

Atbilstoši pareizticīgo tradīcijām Navaļnija zārks atvadu laikā būs atvērts.

Pulksten 16 (pulksten 15 pēc Latvijas laika) Navaļniju apglabās Borisovas kapsētā netālu no Maskavas upes krastiem.

Nav pieejama detalizētāka informācija par bērēm un to, cik cilvēkiem būs ļauts atvadīties no Navaļnija, kurš nomira pirms divām nedēļām ieslodzījumā Arktikā.

Varasiestādes ir aizliegušas Krievijā ierasto civilo ceremoniju, kurā plašāka sabiedrība varētu atvadīties no aizgājēja.

Krievijas varasiestādes nav komentējušas, kā izturēsies pret plānoto pasākumu, bet jau bēru priekšvakarā dievnama tuvumā patrulēja kāds ducis policistu.

Bažas par iespējamo varasiestāžu vēršanos pret sērotājiem vairo tas, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir aizturēti 400 cilvēki, kas devušies nolikt ziedus Navaļnija piemiņai, liecina informācija, ko apkopojusi nevalstiskā organizācija “OVD-Info”, kas nodarbojas ar politisko represiju uzskaiti.

Arī Navaļnija atraitne Jūlija ir paudusi bažas par to, ka bēres varētu izjaukt sanākušo aizturēšana.

“Pagaidām neesmu droša, vai tās būs mierīgas vai arī policija aizturēs tos, kas atnākuši atvadīties no mana vīra,” Jūlija Navaļnaja ceturtdien teica uzrunā Eiropas Parlamentā (EP).

Viņa sava vīra nāvē vaino Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kurš publiski atteicies pat izrunāt Navaļnija vārdu un nav komentējis viņa nāvi.

Arī citi Navaļnija līdzgaitnieki un Rietumvalstu politiķi apsūdzējuši Kremli opozicionāra slepkavībā.

“Alekseju spīdzināja trīs gadus,” Navaļnaja sacīja EP deputātiem, atgādinot, ka viņas vīru bieži ievietoja karcerī, badināja, noslēdza no saziņas ar ārpasauli un aizliedza apmeklējumus, telefona zvanus un pat vēstules.

“Un tad viņi viņu noslepkavoja. Pat pēc tam viņi ļaunprātīgi izmantoja viņa līķi,” uzsvēra atraitne, kura ir solījusi turpināt vīra iesākto darbu.

Astoņas dienas pēc nāves Navaļnija līķi neatdeva viņa mātei. Krievijas varasiestādes to pamatoja ar ekspertīžu veikšanu, kamēr Navaļnija ģimene un komanda to uzskata par mēģinājumu slēpt viņa nāves apstākļus un cēloņus.

Navaļnija komanda ir paziņojusi, ka viņa mātei, kas bija ieradusies pēc dēla mirstīgajām atliekām, tika draudēts, ka viņš tiks apglabāts cietuma teritorijā, ja viņa nepiekritīs “slepenām bērēm”.

Pēc tam, kad līķi tomēr atdeva tuviniekiem, Navaļnija komandai bija grūtības atrast atvadu namu ceremonijai, bet ceturtdien tika paziņots, ka visi katafalku vadītāji atsakās pārvadāt zārku, jo esot saņēmuši draudus.

Jau vēstīts, ka Krievijas varas iestādes 16. februārī paziņoja, ka Navaļnijs pēkšņi miris cietumā.

Krievijas opozicionārs tika aizturēts 2021. gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā.

Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par “krāpšanu” un “necieņu pret tiesu”, bet 2023. gada augustā – 19 gadu cietumsodu par “ekstrēmismu”.

Navaļnijs pagājušā gada decembra beigās tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 60. gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.