liepajniekiem.lv
Cilvēka dzīves gājumā to sauc par pieredzi, tā ir mūsu cilvēciskā vēlme it visā neatkārtot vecās kļūdas, no kurām citādi atkal būs jācieš.
Tieši tāpat būtu jārīkojas valstu politiķiem vēstures hronoloģiski vēl garākā kontekstā. Nedrīkst neņemt vērā senas mācības par procesu attīstības gaitu un likumsakarībām sabiedrībā. Atdzimst diktatūras un to imperiālistiskās tieksmes.
Šo valstu valdnieku asiņainā apetīte nemitīgi pieaug līdz brīdim, kamēr tās netiek sakautas.
Tā tas bijis vēsturē gadsimtiem, kad pletās karaļvalstis un impērijas. Ar to mums jātiek galā arī tagad. Un precīzi jānomērķē, ka šobrīd lielākais ļaunums ir Krievija un tās nu jau par mūžīgo saucamais prezidents Vladimirs Putins.
Nemaz nevajag uzreiz tikt galā arī ar valstīm, kas ir Krievijas sabiedrotās, jo tās pašas pierausies, redzot, ka vardarbīgas gribas uzspiešana citām zemēm un tautām beidzas ar sakāvi. Ka demokrātijai tomēr ir spēks.
Tiesa, demokrātija pasaulē vēsturiski šobrīd ir pamatīgā krīzē, un, ja rietumvalstis neapzinās, ka šis ir pārbaudījumu un eksāmenu laiks, pasaules vēsture var aiziet pa citu ceļu.
Demokrātija pieļauj radikāļu un populistu klātesamību, bet valstu lielas sabiedrības daļas pieslienas šīm vārsmām, kas vērstas uz nošķiršanos un neiecietību, uz utopiskām idejām un totālu blefu, kam nevar būt piepildījuma.
Man ir pārliecība: ja ar demokrātiju sāk spēlēties – un populisms ir demokrātiju kropļojošs elements –, tā zaudē diktatūrai.
Plurālisms ir iespēja brīvi paust un īstenot uzskatus, aizstāvēt savas intereses visās jomās, bet plurālisms nenozīmē bezatbildīgi publiski pļurināt visu, kas ienāk galvā.
Pēdējās pērles pagājušajā nedēļā izspļāvis Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, kurš sacīja, ka Ukraina nav suverēna valsts, jo tā atrodas pilnīgā ASV kontrolē… Ka Ukrainai jāatsakās no daļas savas teritorijas, ka Ukrainu nevajag uzņemt NATO… Pauž visus tos pašus Krievijas naratīvus, ko izplata Putina režīms un viņa līdzskrējēji.
Starp citu, Fico rītdien it kā tiksies ar Ukrainas premjeru Denisu Šmihaļu, tad arī apsolījis visu to Ukrainas kolēģim pateikt acīs.
Baltijas valstis visu laiku bijušas tās, kas Rietumu partneriem, kas tik ļoti ieslīguši labklājībā un pašapmierinātībā, atgādinājušas par diktatora Putina patieso plēsēja dabu, taču tikai tagad tās sāk saprast īstos draudus.
Kad teju divus gadus Krievijas armija slepkavo Ukrainā!
Gan no NATO, gan no atsevišķām valstīm nāk paziņojumi, ka ir jāgatavojas karam pret Krieviju. Taču te atkal vērojama tāda minstināšanās, sniedzot palīdzību Ukrainai.
Ir runas, ka Ukrainai nevar dot tik daudz bruņojuma, jo pašiem esot jāgatavojas karam… Konkrēti, Vācija.
Tās aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss sabiedrību sapurina ar vārdiem, ka karš var izplesties un tādēļ jāstiprina savas aizsardzības spējas, bet tajā pašā laikā noraidīja aicinājumus palielināt militāro palīdzību Ukrainai, norādot, ka Bundesvērs nevar atstāt Vāciju neaizsargātu.
Gan Vācijas, gan citu NATO valstu vislabākā aizsardzība būtu apturēt un sakaut Putina armiju Ukrainā. Un acīmredzama recepte turpmākajai rīcībai ir stiprināt katras valsts un NATO militārās spējas, kā arī vienlaikus vēl vairāk palīdzēt Ukrainai ar bruņojumi.
Tas, bez šaubām, ir grūts uzdevums. Bet ar to acīmredzot Rietumi netiek galā.
Viens no traucējošajiem apstākļiem ir politiskās gribas trūkums jeb demokrātijas vājums šādā krīzes situācijā.
Vienā ausī (no vienas sabiedrības daļas) tev skan atbalsta vārdi Ukrainai, otrā – runas, ka naudu un tankus vajag pašiem, kāpēc jādod?
Trešais – pa smadzenēm sit, ka tava politiskā nostāja iespaidos vēlētāju noskaņojumu nākamajās vēlēšanās un tavu politisko karjeru.
Protams, klātesošs ir finansiālais aspekts, jo arī ar naudu kapitālisti vairs negrib tik ļoti dalīties.
Šajā ziņā lielas cerības jāliek uz Rietumu juristu izstrādāto shēmu, ar kuru legālā Rietumu vērtībām atbilstošā veidā atsavināt Krievijas iesaldētos līdzekļus un tos novirzīt Ukrainas atbalstam.
Arī ASV palīdzības apturēšana Kijivai ir spilgts demokrātijas vājo punktu piemērs, proti, kad politiskiem pretiniekiem ir līdzīgs spēku samērs, var ieslēgt klaju šantāžu (to, protams, var saukt arī par politiku): izpildīsiet mūsu prasības, mēs piekritīsim jūsējām. Un republikāņiem nav pat svarīgi, cik nozīmīgs pasaulei ir šis viens lēmums un cik, iespējams, lokāls – otrs.
Tiesa, skatpunkti ir atšķirīgi: man un ukraiņiem – no okeāna šīs puses, amerikāņiem – no tās.
ASV prezidents, demokrāts Džo Baidens gan aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka ir optimistiski noskaņots jautājumā par turpmāko ASV palīdzību Ukrainai.
Laikraksts “Wall Street Journal” vēsta, ka Baidens un Kongresa demokrāti ir gatavi piekāpties jautājumā par imigrācijas ierobežošanu uz dienvidu robežas.
Tādējādi republikāņi atbalstītu miljardiem dolāru vērto militāro palīdzību Ukrainai un Izraēlai.
Mūsu valsts oficiālā attieksme pret Krievijas iebrukumu Ukrainā ir nelokāma – absolūti Ukrainas pusē. Taču, kaut arī ārpolitika mūsu valstī ir vienota, pagājušajā nedēļā viena Saeimas deputātu grupa biznesa buldozera Aināra Šlesera vadībā baudīja pēdu masāžu Ķīnā, cita Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas delegācijā Ukrainā iepazinās ar Putina armijas pastrādātajām zvērībām un novērtēja daudzcietušās valsts atjaunošanu.
Jā, neviens uz Ķīnu, kas ir tuva Krievijas sabiedrotā, braukt nav aizliedzis un varbūt arī nevajag, taču šī brauciena izvērtējums jau ir cits stāsts.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Latvijā atceras 1991. gada janvāra barikāžu laiku.
Saeima pieņem lēmumu apvienot sabiedriskos medijus.
Ostās pērn pārkrauts par 20% mazāk kravu nekā 2022. gadā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ierodas iepriekš neizziņotā vizītē Ukrainā.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Davosā notiek ikgadējais Pasaules ekonomikas forums.
Liesmo dabasgāzes terminālis un naftas bāzes Krievijā.
Baltijas valstis vienojas uz robežas veidot aizsardzības līniju.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda paziņo, ka procentlikmes varētu sākt samazināt šovasar.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
