liepajniekiem.lv
Grenlandes ledus sega katru gadu zaudē 270 miljardus tonnu ūdens, savukārt Arktikas ledus izzūd tik strauji, ka jau pēc gadiem desmit kādā vasarā polārā jūra var kļūt brīva no ledus.
Šī kušana paver jaunas iespējas resursu ieguvei, ātrākus tirdzniecības ceļus, izdevību attīstīt militārās bāzes, jaunas zvejas zonas un līdz ar to arī lielu spēku konfrontāciju.
Varbūt līdz šim neesam pievērsuši pienācīgu uzmanību Pekinas un Maskavas retorikai attiecībā uz Arktiku, bet uz šī fona Trampa vēlmes pēc Grenlandes kontroles sāk izskatīties ja ne gluži saprātīgas, tad saprotamas gan.
Un nebūt nav nekas jauns –
pēdējoreiz ASV Grenlandi mēģināja nopirkt 1946. gadā, piedāvājot Dānijai 100 miljonus dolāru zelta stieņos un zemes maiņas darījumu,
kas Dānijai nodotu īpašumtiesības uz Barova ragu Aļaskā.
Jaunievēlētais ASV prezidents jau savā pirmajā pilnvaru termiņā pieteicās uz Grenlandi, taču Nūkā un Kopenhāgenā tika kategoriski noraidīts.
Arī pagājušajā nedēļā Dānijas premjerministre Mete Frederiksena noraidīja Trampa pretenzijas iegādāties šo salu – autonomu teritoriju, kuru Dānija kontrolē kopš 1814. gada un kurā atrodas Amerikas vistālāk uz ziemeļiem esošā militārā bāze.
Pentagons pēdējās desmitgades laikā jau cēlis trauksmi par Ķīnas un Krievijas aktivitātēm šajā reģionā. Tomēr ASV līdz šim darījušas maz, lai kaut kā nostiprinātu savas intereses Tālajos Ziemeļos.
Krievijas diktators Vladimirs Putins jau krietni pasen ir sapņojis par to, kā senāk ledū kaltais Ziemeļu jūras ceļš gar Krievijas piekrasti tiktu pārvērsts par polāro ūdeņu Suecas kanālu.
Tas samazinātu laiku, kas nepieciešams, lai transportētu produktus no Ķīnas uz Eiropu, un atvērtu Sibīrijas ostas Āzijas tirgiem.
Jau uzreiz pēc savas pirmās uzvaras vēlēšanās 2000. gadā Putins uz atomledlauža “Rossija” klāja nodeva vēstījumu kuģniecības un enerģētikas kompāniju vadītājiem:
Krievijas ekonomiskā nākotne ir atkarīga no Ziemeļu Ledus okeāna ceļu kontroles un attīstības,
galvenokārt saistībā ar Sibīrijas naftas un gāzes laukiem.
Lai gan klimata pārmaiņu dēļ ziemeļu jūras kļūst arvien pieejamākas, ledlauži, visticamāk, vēl kādu laiku būs nepieciešami, lai tirdzniecības ceļi būtu atvērti visu ziemu.
Tādēļ nav mazsvarīgi, ka kuģu būvētavā netālu no Vladivostokas tiek būvēta pavisam jauna “Rossija” – ar kodolenerģiju darbināms ledlauzis, kas pēc uzbūvēšanas būs lielākais pasaulē un spēs izsisties cauri četrus metrus biezam ledum.
Un tas esot tikai lielākais no vairākiem jaunajiem ledlaužiem, kas tiek būvēti, lai stiprinātu Krievijas floti.
Un te nu pretī jāliek ASV iespējas šajā jomā: tie ir divi kuģi, no kuriem viens ir gandrīz 50 gadus vecs. Misisipi kuģu būvētavā jauna, moderna ledlauža būvniecība tika sākta tikai pirms Ziemassvētkiem.
Arī Ķīna skatās uz ziemeļiem, un, protams, tās skatiena virzienu nosaka nauda.
2018. gadā Pekina paziņoja par Polāro zīda ceļu – savu plānu Arktikas attīstībai, kurā liela loma atvēlēta tirdzniecības un enerģijas transportam pāri Krievijas Tālajiem Ziemeļiem.
Putins pērn oktobrī vizītes laikā Ķīnā aicināja investēt Ziemeļu jūras maršrutā.
Ķīnas enerģētikas kompānijas jau ir pārņēmušas lielu daļu akciju Sibīrijas gāzes projektos, savukārt citi Ķīnas uzņēmumi ir palīdzējuši attīstīt ostu infrastruktūru.
Ķīnas uzņēmumi ir arī izrādījuši interesi par derīgo izrakteņu ieguvi Grenlandē, kas, ledum atkāpjoties, kļūst arvien vieglāka.
Un šāda perspektīva amerikāņos jau raisa teju vai paniku, lai gan Ķīnas progress pagaidām vēl ir samērā neliels.
Bet tieši šīs pārmaiņas ģeopolitiskajos centienos izmanto Tramps, lai attaisnotu ASV pretenzijas.
“Es runāju par brīvās pasaules aizsardzību,” Tramps paziņoja pagājušajā nedēļā un pat atteicās noraidīt iespēju izmantot militāru spēku, lai atņemtu salu savam NATO sabiedrotajam.
Jebkuram gana kritiski domājošam cilvēkam šobrīd šos izteikumus gribas vērtēt kā tukšu muldēšanu ar mērķi izzondēt noskaņojumu un reakcijas.
Nu, viena no tām –
karalis Frederiks X nesen izdeva dekrētu, ar kuru tika rediģēts viņa ģerbonis, lai tajā pamanāmāk attēlotu Grenlandes leduslāci.
Par Trampa izrunāšanos reti kurš brīnās no sirds, lai gan Grenlandes un Panamas piesavināšanās mēģinājumi bija no smagā gala. Bet lielajā politikā arī aiz pašas stulbākās gvelšanas parasti meklējamas intereses.
Ziemeļu Ledus okeāna ledus kušana un lielvaru ieceres ir radījušas spriedzi stratēģisko lēmumu pieņemšanā reģionā.
Līdz šim ASV stratēģija ziemeļos vairāk bija par to, lai Savienotās Valstis atbilstoši savam demokrātijas sargsuņa statusam gādātu par vienlīdzīgām piekļuves iespējām Arktikai visiem, kas to vēlas, un lai Ķīna un Krievija šīs tiesības nekādi nebloķētu.
Katrā ziņā iepriekš netika runāts par to, ka amerikāņiem vajadzētu censties panākt vienpusēju piekļuvi šiem resursiem.
Trampa bijušais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons šomēnes sacīja, ka viņa pirmajā pilnvaru termiņā mudinājis prezidentu mīkstināt savas prasības pēc Grenlandes suverenitātes, tā vietā cenšoties paplašināt ASV klātbūtni un ietekmi uz salas diskusijās ar dāņiem un Grenlandes valdību.
Šobrīd Dānijas amatpersonas apšauba nepieciešamību ASV pārņemt Grenlandi, tiesa, uzsverot, ka sabiedrotie būs atvērti turpmākām amerikāņu investīcijām un militārajai klātbūtnei.
Paralēli šīm uzvirmojušajām Arktikas kaislībām nevar nepieminēt kādu jaunu ironiju par klimata pārmaiņām:
gan Eiropas, gan ASV lielākie censoņi cīņā pret globālo sasilšanu ziemeļu jautājumā šobrīd izskatās tādi kā no snaudas pamodināti –
un tas saistībā ar vienu no klimata pārmaiņu visstraujāk mainīgajām izpausmēm –, tikmēr Ķīna un Krievija, kuras abas līdz šim visiem spēkiem ir iebildušas pret emisiju samazināšanu, jaunradušās priekšrocības nekavējas izmantot savā labā.
Ironiju vēl vairāk pastiprina pats Tramps – neatlaidīgs klimata pārmaiņu skeptiķis, kurš tomēr nekavējas reaģēt uz šo pārmaiņu radītajiem politiski stratēģiskajiem izaicinājumiem.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Brīdina par aizsardzības izdevumu palielināšanu.
Saeima ierobežo alkohola tirdzniecības laiku.
Slimnīcas pārmet Veselības ministrijai sliktu plānošanu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
KNAB pārbaudīs iespējamu aviokompānijas “airBaltic” valdes priekšsēdētāja Martina Gausa interešu konfliktu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Viļņošanos izsauc ASV iespējamās pretenzijas uz Grenlandi.
Ukrainas armija sāk jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā.
Losandželosas apkaimi ASV posta mežu ugunsgrēks.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ilggadējais Kanādas premjerministrs Džastins Trudo paziņo par atkāpšanos.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.