liepajniekiem.lv
Pamiers uzskatāms par aizejošā ASV prezidenta Džo Baidena un viņa diplomātu komandas triumfu.
Protams, kā jau daudzas vienošanās šajā zemeslodes daļā, arī šī ir gana trausla, un izšķirošais pārbaudījums būs: vai pamiers var mainīt politisko un drošības ainavu Libānā, lai miers būtu ilgstošs, un vai tas savukārt var novest pie šausminošā kara un bada izbeigšanas Gazā?
Izraēlai karš Libānā lielākoties bija militāri veiksmīgs.
Izraēla smagi iedragāja grupējuma “Hizbullāh” spējas, tomēr arī agrāk pēc kariem grupējums prata atjaunot savu kapacitāti un ar laiku ignorēja pamiera ierobežojumus, tāpēc nav skaidrs, vai miers patiešām būs pastāvīgs.
Tad ir Gaza. Lai gan arī Libānā postījumi un cilvēku bojāeja bija baisi, Gazā viss ir bijis daudz sliktāk.
Joprojām nav skaidrs, ko Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu cenšas panākt, turpinot karu Gazā, vai kādi ir viņa pēckara plāni, un tas viss apgrūtina sarunas par kauju izbeigšanu.
Katrā ziņā Izraēla un grupējums “Hamās” pašlaik ir daudz tālāk no iespējamā pamiera darījuma Gazā, nekā Izraēla un “Hizbullāh” bija Libānā.
Pamiers Libānā bija iespējams daļēji tāpēc, ka “Hizbullāh” pēdējo mēnešu laikā līdz ar zaudējumiem kaujas laukā bija zaudējis savu ietekmi pie sarunu galda.
Netanjahu varēja atļauties kompromisu, jo darījums Libānā būtiski nepavājinātu viņa varas pozīcijas Izraēlā.
Izrāvienu Gazā ir grūtāk panākt, jo “Hamās” nagos joprojām ir aptuveni 100 ķīlnieku –
nozīmīgs trumpis, kas ļauj sarunās saglabāt stingru pozīciju.
Bet Netanjahu nevar pieļaut kompromisu ar “Hamās”, jo tas varētu sagraut viņa galēji labējo koalīciju, piespiežot sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas.
Netanjahu sabiedrotie, no kuriem daudzi cer pēc kara apmesties Gazā, ir draudējuši pamest viņa aliansi, ja konflikts tur beigsies bez “Hamās” pilnīgas sakāves.
Libānas jautājumā spiediens Netanjahu paša mājās tomēr bija daudz mazāks.
Vai pārskatāmā nākotnē ir iespējama Gazas vienošanās? Sarunas šajā frontē faktiski apstājušās jau vairākus mēnešus.
Pats Netanjahu ir pārliecināts, ka “Hizbullāh” izstāšanās no cīņas varētu izolēt tā sabiedroto “Hamās” un, palikušu vienu, šo grupējumu būtu vieglāk piespiest kapitulēt un atbrīvot ķīlniekus.
Taču “Hamās”, kas jau ir pārdzīvojis daudzas nopietnas neveiksmes pēdējā gada laikā, diez vai pēkšņi atteiksies no ķīlniekiem vai atdos varu Gazā.
Lai gan grupējuma vadība ir iznīcināta un Gazas iedzīvotāji ilgojas pēc ciešanu izbeigšanas,
“Hamās” atlikušie līderi cer uz vienošanos, kas ļautu grupējumam karu pārtraukt ne kā zaudētājiem vai sakautajiem.
To apliecina kaut vai neilgi pēc Libānas pamiera stāšanās spēkā “Hamās” paustais paziņojums, kurā grupējums atkārtoja savu pamatprasību Izraēlai uz visiem laikiem izvest savus spēkus no Gazas.
Izraēlas stratēģija Gazā joprojām raisa daudz jautājumu.
Neskatoties uz to, ka izraēliešu triecienos liela daļa anklāva ir vārda tiešā nozīmē iznīcināta un bojā gājuši desmitiem tūkstoši cilvēku, Izraēla iekarotās zemes necenšas sagrābt un pārvaldīt.
Tā vietā Izraēlas spēki parasti ir atkāpušies drīz pēc vietējo “Hamās” spēku sakaušanas, ļaujot grupējuma izdzīvojušajiem dalībniekiem atgriezties, lai aizpildītu vakuumu.
Lai šo ciklu izbeigtu ar diplomātisku kompromisu vai izšķirošu uzvaru kaujas laukā, Netanjahu būtu jāizklāsta plāns Gazas pēckara nākotnei, ko viņš nedara.
Daļēji varbūt tāpēc, ka tas liktu viņam izvēlēties starp savu vietējo partneru un potenciālo ārvalstu sabiedroto mērķiem.
Piemēram, Saūda Arābija paziņojusi, ka varētu normalizēt attiecības ar Izraēlu, ja Izraēla atļaus izveidot palestīniešu valsti Gazā un Rietumkrastā.
Bet Netanjahu partneri iebilst pret Palestīnas valsti kā tādu.
Vienošanās ar Saūda Arābiju būtu uzskatāma par ievērojamu Netanjahu uzvaru ārpolitikā, zināmā mērā glābjot reputāciju pēc viņa vadībā pieļautās drošības katastrofas – “Hamās” uzbrukuma pērn 7. oktobrī.
Taču viņa koalīcijas sabrukums apdraudētu vietējo ietekmi, potenciāli padarot Netanjahu neaizsargātāku pret apsūdzībām kukuļņemšanā un krāpšanā, kuras viņš pats stingri noliedz, bet kuru dēļ jau vairākkārt stājies tiesas priekšā.
Izraēlas komentētāji ir izteikuši minējumus, ka Netanjahu šobrīd piekritis kompromisam Libānā, jo baidījies, ka Baidens varētu iesaldēt ieroču piegādes vai atsaukt diplomātisko atbalstu Izraēlai Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē.
Amerikāņi brīdī, kad pamiers tika izziņots, gan noliedza, ka šādi draudi varētu būt izmantoti, lai panāktu Netanjahu piekāpšanos un ideja par pamieru varētu tikt īstenota.
Tur gan atkal ir iespēja atskatīties nesenā pagātnē un mēģināt saprast, kā līdzīgas situācijas ir tikušas risinātas agrāk.
Baraka Obamas prezidentūras pēdējās nedēļās Baltais nams veica pagriezienu ASV diplomātiskajā politikā un atteicās uzlikt veto ANO rezolūcijai, kas kritizēja Izraēlas apmetnes okupētajā Rietumkrastā.
Izraēlas politikas apskatnieki norāda, ka tā Netanjahu bija pietiekami liela trauma, lai viņš baidītos, ka līdzīga situācija varētu atkārtoties Baidena vadībā.
Arī Baidena administrācijai rit pēdējie mēneši.
Izraēlā Netanjahu ir daudz kritizēts, bet visvairāk par to, ka “Hamās” sagrābtos ķīlniekus tā arī vēl nav izdevies atbrīvot.
Tagad daļa izraēliešu cer, ka Netanjahu, atmetot savu atbalstītāju iebildumus pret vienošanos Libānā, būs motivēts rīkoties tāpat, panākot kompromisu Gazā.
Sagrābto ķīlnieku ģimenēm diplomātiska vienošanās ir viņu radinieku labākā iespēja atstāt gūstu dzīviem, un tagad no jauna pastiprinās aicinājumi panākt vienošanos par ķīlnieku atbrīvošanu.
Un vēl jau ir Starptautiskās Krimināltiesas izdotie Netanjahu un viņa bijušā aizsardzības ministra Joava Galanta apcietināšanas orderi, kurus Izraēla jau lūgusi apturēt līdz apelācijas iznākumam.
Orderi izdoti saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos – ļoti nopietnas apsūdzības, ar kurām Starptautiskā Krimināltiesa tāpat vien nemētājas.
Un, lai cik sparīgi Izraēlas premjers šīm apsūdzībām vēlētos piekārt antisemītisma birku, jāatceras, ka iestāšanās pret palestīniešu civiliedzīvotāju upuriem un, iespējams, nesamērīga spēka pielietošana no Izraēlas puses nav antisemītisms.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
“Rail Baltica” problēmas sāk šķetināt valdībā.
Arodbiedrība iebilst pret Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta reformām.
Aptur noziedzīgu sindikātu aizdomās par milzīgu PVN krāpšanas shēmu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Starp 26 apstiprinātajiem Eiropas Komisijas komisāriem Valdis Dombrovskis būs ekonomikas un ražīguma komisārs.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Izraēla piekrīt pamieram ar Libānu.
Sīrijā nemiernieki pārņem kontroli pār vairākām pilsētām.
Krievija uzbrūk Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili protestu galvgalī.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
