liepajniekiem.lv
Ukrainas artilērijas apšaudes, bezpilota lidaparāti un mīnas nogalina Krievijas karaspēku, kas turpina spiesties uz priekšu.
Atklājoties ukraiņu pozīcijām, zaudējumus cieš arī varonīgie savas zemes sargi, kurus no attāluma iznīcina Krievijas bezpilota lidaparāti, šāviņi un vadāmās bumbas.
Bet aprēķināt upuru apjomu un līdz ar to arī nospraust ticamas kara gaitas trajektorijas ir sarežģīti:
šāda informācija abām pusēm ir valsts noslēpums.
Turklāt Ukrainas valdība ir bijusi īpaši piesardzīga, ierobežojot piekļuvi pat demogrāfiskajiem datiem, ko varētu izmantot, lai novērtētu tās zaudējumus.
Lasot kopā informācijas druskas, eksperti lēš, ka gandrīz trīs gadus ilgajā karā Ukraina ir cietusi aptuveni uz pusi mazākus neaizvietojamos zaudējumus – tā uzskaita bojāgājušos un ievainojumus, kas uz nenoteiktu laiku izsit karavīrus no ierindas. Un tomēr Krievija nav sakauta.
Tās daudz lielākais iedzīvotāju skaits un masveidīga vervēšana ir ļāvusi tai efektīvāk aizvietot zaudējumus un pakāpeniski virzīties uz priekšu.
Militārais analītiķis Francs Stefans Gadijs no Vīnes situāciju raksturojis ar vārdiem:
“Resnais kļūst tievāks. Bet tievais nomirst.”
Vispilnīgākie publiski pieejamie dati par ukraiņu kritušajiem ir iegūti no divām interneta vietnēm, kas seko nekrologiem, paziņojumiem par pēcnāves apbalvojumu piešķiršanu, bēru sludinājumiem un citai ar nāvi saistītai informācijai, kas publicēta tiešsaistē.
Abas vietnes – Lostarmour.info un UALosses.org – sniedz līdzīgus rezultātus: kopš kara sākuma saskaitīti 62 000 bojā gājušo Ukrainas karavīru, un norāda, ka nevar uzskaitīt visus kritušos, jo sludinājumi tiek publicēti ar kavēšanos, un par atsevišķiem nāves gadījumiem vispār varētu nebūt nekādu ziņu.
Lostarmour.info lēš, ka
kopumā varētu būt miruši vairāk nekā 100 000 Ukrainas karavīru.
Salīdzinājumam Krievijas pētnieki un žurnālisti ir izmantojuši līdzīgas metodes, lai aprēķinātu, ka Krievija līdz novembra beigām kaujas laukā bija piedzīvojusi vairāk nekā 150 000 nāves gadījumu.
Lostarmour.info projektu vada aptuveni 10 anonīmi brīvprātīgie, no kuriem lielākā daļa ir krievi.
Persona, kas apgalvo, ka vada UALosses.org, laikrakstam “The New York Times” pastāstīja, ka viņš ir IT speciālists, kurš dzīvo Rietumos, un viņam nav saistību ar Ukrainu vai Krieviju.
Ukrainas valdība ir apsūdzējusi šo mediju “nepatiesas informācijas izplatīšanā” un laiku pa laikam bloķē vietni. Bet Lostarmour.info Ukrainā ir bloķēta, tāpat kā visas pārējās Krievijā reģistrētās vietnes.
Vietņu slepenība vai neskaidrība ar to ideoloģisko darbības pamatojumu ne vienmēr padara to rezultātus par nederīgiem.
Neatkarīgais Krievijas plašsaziņas līdzeklis “Mediazona” un Ukrainas bezpeļņas organizācija “Memory Book” izlases veidā ir pārbaudījuši UALosses.org datus.
Bet “The New York Times” veiktā Lostarmour.info datu analīze atklāja, ka 97 procenti grupas ierakstu ir visnotaļ precīzi – kļūdu apjoms nepārsniedz 5 procentus.
Vispārējās slepenības apstākļos negaidītas bija neatkarīgā kara korespondenta Jurija Butusova atklāsmes – nesen viņš saviem 1,2 miljoniem “YouTube” abonentu paziņoja, ka avoti no Ukrainas bruņoto spēku štāba viņam ziņojuši par 105 000 “neatgriezeniski zaudētu” karavīru, tostarp 70 000 nogalinātajiem un 35 000 bez vēsts pazudušo.
Tas ir daudz vairāk nekā 43 000 – šādu nogalināto skaitu decembrī minēja Volodimirs Zelenskis.
Turklāt Butusova aplēses neietver vienības ārpus bruņoto spēku pavēlniecības, piemēram, Zemessardzi. Tas vēl vairāk palielinātu kopējo upuru skaitu.
Rietumu izlūkdienesti nelabprāt atklāj savus iekšējos aprēķinus par Ukrainas upuriem.
Amerikāņu amatpersonas jau iepriekš izteikušās, ka Kijiva šo informāciju neizpauž pat saviem tuvākajiem sabiedrotajiem. Tomēr Rietumu amatpersonu reti sniegtās aplēses par Ukrainas zaudējumiem parasti krietni pārsniedz Kijivas oficiālos rādītājus.
Mulsumu par Ukrainas upuriem vairo arī lielais par bezvēsts pazudušiem pasludināto karavīru skaits.
Ukrainas Iekšlietu ministrijas informācija liecina, ka decembrī kā bezvēsts pazuduši bija reģistrēti aptuveni 59 000 ukraiņu, no kuriem lielākā daļa ir karavīri.
Zinot apstākļus, nav brīnums, ka daudzi analītiķi uzskata, ka lielākā daļa pazudušo Ukrainas karavīru ir miruši.
Ukrainas likumi apgrūtina bezvēsts pazudušo vīriešu radiniekiem viņus pasludināt par mirušiem,
vienalga, vai tas saistīts ar mantojuma lietām vai citiem nolūkiem.
Tas vairo nenoteiktību ģimenēm, kuru tuvinieku ķermeņi nav atgūti no kaujas laukiem, vienlaikus saglabājot mākslīgi zemu upuru skaitu.
Bet nāve kaujas laukā ir tikai viens militāro spēku izsīkuma aspekts. Visaptverošākie ir neaizvietojamie jeb neatgriezeniskie zaudējumi.
Apvienojot aplēses, analītiķi secina, ka Krievija zaudē nedaudz mazāk par diviem karavīriem uz katru Ukrainas kaujinieku, kuru piemeklē tāds pats liktenis.
Tomēr šī attiecība neļauj Ukrainai pārspēt Krieviju, kurai elementāras priekšrocības sniedz iedzīvotāju skaits. Pie pašreizējām tendencēm var secināt:
Ukraina zaudē lielāku daļu no savas skaitliski mazākās armijas.
Pašlaik frontes līnijā atrodas vairāk nekā 400 000 krievu, kuriem pretī stājas aptuveni 250 000 ukraiņu, un eksperti bažījas, ka šī plaisa starp armijām turpina pieaugt.
Krievija ir spējusi atjaunot un pat paplašināt savus spēkus, smeļot no lielā iedzīvotāju resursa – iedzīvotāju skaits iebrucējam ir četras reizes lielāks.
Bez tam Krievija pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara armijas rindās iesaistīja noziedzniekus un parādniekus.
Kremlis dāsni sola arvien lielākas piemaksas jauniesauktajiem un nesen sāka izdarīt spiedienu uz noziegumos apsūdzētiem pilsoņiem,
piedāvājot iespēju iet karot apmaiņā pret apsūdzību atcelšanu.
Saskaņā ar statistiku šie vervēšanas centieni pagājušajā gadā atnesa Krievijai no 600 līdz 1000 jaunu kaujinieku dienā.
Kijiva šādiem skaitļiem nekādi nevar tikt līdzi. Nepopulārie lēmumi par mobilizācijas noteikumu maiņu Ukrainā ir aizkavējušies, un palaikam iesaukšana nerit tā, kā būtu vēlams.
Arī Ukrainā cilvēki mēdz slēpties, lai izvairītos no iesaukšanas, vai piekukuļo kara komisariātu darbiniekus, lai tiktu vaļā no dienesta.
Krievijas zaudējumi ir lielāki. Bet katrs Ukrainas upuris vairo Kremļa izredzes uz panākumu.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Filma “Straume” iegūst divas “Oskara” nominācijas.
Bojāts Latvijas zemūdens kabelis.
“RFS” futbolisti Rīgā uzvar slaveno “Ajax”.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Amatā stājies jaunais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ASV sāk cīņu ar nelegālajiem migrantiem.
Baltkrievijā notiek tā dēvētās prezidenta vēlēšanas.
Lielbritānijai un Īrijai pāri brāžas vētra “Ēovins”.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV Senāts sāk apstiprināt amatpersonas, un Marko Rubio kļuvis par jauno valsts sekretāru.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
