Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Nedēļas politikas apskats: Kremļa režīms kā nacisma turpinātājs

Pēc nedēļas apritēs pusgads, kopš Krievija sāka plašu iebrukumu Ukrainā, taču agresors nespēj pat tuvoties sākumā deklarētajam galvenajam mērķim, tādējādi parādot, ka Ukraina jau guvusi lielāko uzvaru – nosargājusi savas valsts neatkarību.

Nedēļas politikas apskats: Kremļa režīms kā nacisma turpinātājs
Krimas kūrortpilsētas Saki apkārtnē pagājušās nedēļas sākumā debesīs pacēlās vairāki iespaidīgi dūmu stabi, ko radīja sprādzieni Krievijas militārajā aviobāzē netālu no Novofedorivkas. Krievijas puse ziņoja, ka eksplodēja munīcija, bet nav bijis upuru un necieta kara lidmašīnas. Savukārt satelītattēli liecina, ka iznīcināti vairāki krievu militārie lidaparāti. (Foto: AFP/LETA)
Krimas kūrortpilsētas Saki apkārtnē pagājušās nedēļas sākumā debesīs pacēlās vairāki iespaidīgi dūmu stabi, ko radīja sprādzieni Krievijas militārajā aviobāzē netālu no Novofedorivkas. Krievijas puse ziņoja, ka eksplodēja munīcija, bet nav bijis upuru un necieta kara lidmašīnas. Savukārt satelītattēli liecina, ka iznīcināti vairāki krievu militārie lidaparāti. (Foto: AFP/LETA)
16.08.2022 00:00

liepajniekiem.lv

Cita lieta, ka tagad Krievija mēģina kaut nedaudz nolaizīt rētas un zaudējumu stratēģiskā ziņā kompensēt, cenšoties nokampt pēc iespējas lielāku kumosu no Ukrainas zemes. Jo pēc mēneša ir paredzēti referendumi, kuriem jāapstiprina, ka Doneckas, Luhanskas, Hersonas un varbūt vēl kāds apgabals vēlas pievienoties Krievijai, un nav nekādu šaubu, ka viss būs noorganizēts tā, ka apstiprinās arī.

Tātad 21. gadsimtā Eiropas vidū būs noticis veselajam saprātam neaptveramais, ka kāda valsts, iedomājusies paplašināt savu teritoriju, ņem un iebrūk kaimiņzemē un gluži kā bandīts aplaupa to.

Jau šķita, ka tālā pagātnē būs palicis tas laiks, kad pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās tik noziedzīgi rīkojās Ādolfa Hitlera vadītā Vācija. Tātad, ka tas režīms gan sakauts, gan guvis visas civilizētās pasaules nosodījumu, un nekas tāds vairs nevar atkārtoties. Taču kas to deva! Atkārtojās, un gandrīz vai mats matā.

Dzirdot Kremļa vadoņu argumentus, ka Krievijai tāpēc bija jāiebrūk kaimiņzemē, ka tur diskriminēja krievus un Ukraina draudēja uzbrukt Krievijai, šķiet, ka klausāmies balsis no tālas pagātnes

un pārrakstīti ir Hitlera argumenti, kāpēc Vācijai toreiz nekas cits nebija atlicis kā sākt pakļaut citas Eiropas valstis.

1938. gadā, ievedot karaspēku Austrijā: jānovērš vardarbība pret vāciski noskaņotiem Austrijas iedzīvotājiem. 1939. gadā, pieprasot pakļauties Čehoslovākiju: jānovērš terorisms pret Sudetijas apgabalā dzīvojošajiem vāciešiem. 1939. gadā, pievienojot Vācijai Klaipēdas apgabalu: jānovērš vācu minoritātes apspiešana. 1939. gadā, iebrūkot Polijā: jāpasargā vācu tautības iedzīvotāji no vardarbības un jānovērš Polijas uzbrukums Vācijai. 1940. gadā, okupējot Norvēģiju: jānovērš uzbrukums no šīs valsts teritorijas Vācijai.

Tāpat kā tagad Krievijas iebrukumu Ukrainā, arī toreiz Vācijas sirošanu Eiropā ievadīja vērienīga melu kampaņa, propagandistiem no zila gaisa izdomājot gadījumus, kā šajās valstīs jācieš vācu minoritātei, vai kā Anglija un Francija tikai gaida izdevīgu brīdi, lai no citām valstīm dotu triecienu Vācijai.

Starpība vienīgi tā, ka tagad Anglijas un Francijas vietā Maskava nosauc NATO. Un, tāpat kā tagad Krievija savu agresiju nesauc par karu, bet speciālo militāro operāciju, tā toreiz Vācija savus iebrukumus dēvēja par akcijām.

Atkārtojas arī prastais tonis, tikai mainās terminoloģija. Toreiz Hitlers čehus sauca par necivilizētu punduru rasi, kura jāaizmēž, bet tagad Krievijas Valsts domes deputāts histēriski brēc, ka jānogalina visi vācieši, jo tie ir nacisti.

Tolaik Hitlers draudēja Čehoslovākijas vadītājiem nepakļaušanās gadījumā Prāgu pārvērst drupās, bet tagad Kremļa propagandisti draud Vašingtonu pārvērst radioaktīvos putekļos un Lielbritānijas tuvumā uzspridzināt tādu bumbu, ka visu salu appludinātu desmitiem metru augsta ūdens siena.

Kā dižojās vieni, solot visus pretiniekus satriekt pīšļos, tā tagad dižojas otri, stāstot, ka Krievija jau dodot NATO spēkiem pa degunu, tikai nevar pateikt, kā tas notiek. Un kā vieni par savu mērķi sauca jaunas Eiropas radīšanu, tā tagad otri neslēpj ieceri veidot krievu pasauli un no kapa augšām celt PSRS, kurā visi dzīvošot laimīgi.

Arī tā: ja vajadzēs, Krievija aizies līdz Polijai, Ungārijai un Rumānijai un pateiks viņiem, ka mēs esam klāt…

Kā gan lai tas viss neatgādinātu balsis no drūmās pagātnes, gan pilnas atziņu, ka tie, kuri sevi uzskata par pasaules valdniekiem, var darīt visu, ko vēlas, gan arī pilnas ar meliem un citu pazemošanu.

Tolaik komunisti izrādījās nacistu priekšzīmīgi skolēni, jo drīz vien pārņēma viņu metodes, gan izprovocējot karu pret Somiju, gan par vienu no Baltijas valstu pakļaušanas iemesliem nosaucot to, ka Latvija, Lietuva un Igaunija apdraudot Padomju Savienību. Taču tagad Kremļa režīms izrādījies nacistu vēl priekšzīmīgāks skolēns, un nu jau putinisms un nacisms iet roku rokā diendienā.

Toreiz vajadzēja sākties iznīcinošam karam visas planētas apjomā, lai pasaule saprastu, kas ir kas, un arī tagad pasaule pamodās tikai tad, kad jau runāja agresora ieroči. Uz Krievijas iebrukumu Gruzijā mīļā miera labad pievēra acis, pēc Krimas atņemšanas Ukrainai naivi cerēja, ka Maskavas ēstgriba būs apmierināta un Kremlis liksies mierā.

Bet vai vēl joprojām daža laba valsts nav pārāk piesardzīga, ar vienu roku palīdzot Ukrainai piegādāt ieročus, bet otru roku pastiepjot Krievijas virzienā, lai apmaiņā pret sankciju apiešanu turpinātu no Maskavas saņemt lētākus energoresursus?

Lai nu kā, bet tagad militārie eksperti runā par kara jaunu fāzi, kurā izšķirošais būs, kuras valsts armijas ģenerālštābs apspēlēs pretinieka ģenerālštābu. Vēl turpinās artilērijas karš, kad Krievija haotiski apšauda Ukrainas pilsētas un šantažē ar brīdināšanu, ka varētu notikt postoša avārija Zaporižjas atomstacijā, savukārt Ukrainas karaspēks apšauda Krievijas munīcijas noliktavas un tiltus okupētās teritorijās, tādējādi bremzējot krievu uzbrukumus.

Jo, ja par agresora lielāko panākumu vasarā uzskata virzīšanos uz priekšu dienā vidēji par 300 metriem, tad atliek tikai konstatēt, ka milzīgais pārsvars ieroču un dzīvā spēka ziņā sācis izčākstēt.

Par to liecina arī tas, ka jau izpaužas ukraiņu kaut arī neliels, bet tomēr pārākums taktikas ziņā, apspēlējot okupantus un liekot viņiem pārdislocēt spēkus, kas prasa laiku. Un arī lielāku lomu iegūst ukraiņu izmantotie smagie ieroči.

Diez vai tas aizkavēs Krieviju vairākos Ukrainas reģionos rīkot referendumus, taču diez vai arī būs daudzas valstis, kas atzīs Krievijas jaunās robežas, vienīgi radīs sarežģījumus diplomātijā. Tāpat kā nekas vairāk kā simbolisks žests ir arī augusta beigās Viļņā paredzētais Brīvās Krievijas kongress, kurā piedalīsies gan daudzu valstu augstas amatpersonas, gan arī Krievijas politiskie emigranti.

Izklausās iespaidīgi, jo kongresa delegāti aicina sevi saukt par pilntiesīgiem to pilsoņu pārstāvjiem, kuri atsakās būt noziedzīgā Putina režīma daļa, un viņu mērķis ir pēc Putina diktatūras neizbēgamā kraha būvēt jaunu, demokrātisku Krieviju.

Jau izveidota Rīcības komiteja, kuru var dēvēt arī par Pagaidu valdību, jautājums vienīgi, vai kāda valsts atļausies ar to nodibināt vairāk vai mazāk oficiālas attiecības, vai arī Pagaidu valdība Kremļa režīmam paliks kā skabarga, kas gāzt šo režīmu nespēj, bet mieru tam arī nedod.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Saeima apstiprina atbalstu iedzīvotājiem energokrīzes laikā.

Rīgā viesojas ASV aizsardzības resora vadītājs Loids Ostins.

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Aigara Kalvīša vadītā ”Latvijas gāze” nespēj nodrošināt nepieciešamos apjomus.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Sprādzienā izposta militāro lidlauku Krievijas okupētajā Krimā.

ANO Drošības padome izskata bīstamo situāciju Zaporižjas atomstacijā Ukrainā.

Eiropu moka karstums un sausums.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Pasaulē pazīstamais rakstnieks Salmans Rušdi smagi cietis ļaundara uzbrukumā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz