liepajniekiem.lv
Daudziem jau aizmirsies, ka vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā un karadarbības sākuma stundām ilgās “nomierinošās” sarunās ar agresorvalsts prezidentu Vladimiru Putinu nodevās Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Sarunas, protams, nav nosodāmas, jo tā demokrātiskās valstīs mēdz kārtot jautājumus, tomēr ilgā tērzēšana nedeva rezultātu.
Kara cirvis bija jau pacelts, un to sekmēja kolektīvo Rietumu kurlums jeb nespēja ieklausīties Krievijas kaimiņu raižpilnajā balsī un aklums, neredzot Krievijas propagandas savai sabiedrībai gadiem kultivēto imperiālistisko domāšanu un Putina militāro spēju vairošanu.
Pēdējais rozā briļļu komplekts sen kritis, acis atvērušās ne tikai vāciešiem, kas sākotnēji uz Ukrainu nosūtīja ķiveres…
Jā, īsi pirms Krievijas iebrukuma pērn Vācija ne tikai atteicās ukraiņiem piegādāt ieročus, bet pat bloķēja arī citu valstu, piemēram, Igaunijai iepriekš piegādāto ieroču tālāknodošanu Ukrainai. Turklāt vēl uzsvēra, ka pieci tūkstoši ķiveru ir skaidrs žests, ka “mēs esam jūsu pusē”…
Protams, attieksme mainījusies, kaut gan joprojām ir grūti saprast, kāpēc Rietumi līdz šim vilcinājās ar tālas darbības raķešu un iznīcinātāju F16 piegādi.
Tiesa, atkal pieminama Vācija, kas mēnešiem ilgi domā, vai piegādāt Ukrainai raķetes “Taurus”. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss šomēnes pat izteicies, ka
“šaubās, vai šīs raķetes kopumā varētu radikāli mainīt situāciju frontē”…
Iespējams, neviens konkrēts atsevišķs ierocis nevar neko radikāli mainīt, arī iznīcinātāji F16. Pavērst situāciju karā Ukrainai par labu var ar piegādāto moderno ieroču klāsta kopumu nepieciešamajā daudzumā.
Baltieši, runājot par bruņojumu, ukraiņiem ir atdevuši teju visu, ko varēja atdot, kamēr lielvalstis turpina savu arsenālu turēt noliktavās.
Mēs, piemēram, varam lepoties, ka Latvija pirms agresijas Ukrainai piegādāja amerikāņu pārnēsājamās pretgaisa raķešu sistēmas “Stinger”. Šie stingeri ļāva apturēt uzbrukumu Hostomeļas lidostai, lielā mērā sagraujot “rašistu” ieceri ieņemt Kijivu trīs dienās.
Rietumu palīdzības novilcināšana ļāvusi Krievijas armijai ukraiņu zemē ierakties līdz zobiem, izveidot nocietinājumus un mīnu laukus, savu ekonomiku lēnām un bez steigas pārvirzīt uz kara sliedēm, lēnām sūtīt nāvē savus cilvēkresursus, kas ir teju neizsmeļami.
Šāda atelpa Putinam tika dota.
Diemžēl nu dzirdamas runas par palīdzības atslābšanu, tāda sajūta, ka nogurums ņem virsroku. Arvien vairāk politiķu atļaujas apšaubīt ukraiņu taisno lietu, ieroču piegādes un citas palīdzības lietderību. Un atrod dzirdīgas ausis tajā sabiedrības daļā, kas ir manipulējama un ar meliem un sazvērestībām apvārdojama.
Populistiskas idejas, apšaubāmas teorijas novirza no galvenā mērķa – neļaut ļaunumam sajust vēl lielāku spēku un izplesties.
Jāsaprot, ka vienīgie, kas maksā ar dzīvību, lai tas nenotiktu, šobrīd ir ukraiņi. Mēs viņiem tikai palīdzam, turklāt ar to glābjam mūsu Latviju.
Jo Ukrainas sakāve Krievijai pavērtu ceļu uz mūsu robežām.
Katra ES un NATO minstināšanās, nevienprātība un sašķeltība vairo Putina pārliecību par sava mērķa sasniegšanu – Krievijas impērijas atjaunošanu. Tas nav sasniedzams, ja netiek iegūta kontrole pār Melnās jūras un Baltijas jūras piekrasti.
Laiks starp 11. un 18. novembri ir atbilstošs, lai sakārtotu domas, atceroties, kā mēs gājām uz brīvību pirms vairāk nekā simts gadiem un arī pirms vairāk nekā 30 gadiem.
20. gadsimta sākumā ukraiņiem tomēr neizdevās nodibināt valsti. Viņi baltiešus šodien par to apskauž, mūsos iekšā ir senču brīvības gars, kas vēsturē akceptēts kā pirmā brīvvalsts, tikmēr ukraiņu centieni tika apspiesti un republika iekļāvās padomijas sastāvā.
Arī pamiers un kara iesaldēšana nozīmētu Krievijas uzvaru, jo Rietumi tādējādi parādītu vājumu, nespējot palīdzēt Ukrainai atgūt zaudētās teritorijas pat ar globālo ietekmi (nosakot sankcijas pret Krieviju), pat ar daudzkārt lielākajām finanšu iespējām, pat ar kara tehnikas piegādēm.
Visi līdz šim iesaldētie konflikti spēlējuši Krievijai par labu.
NATO līdz šim tā pa īstam vēl nav bijis jāparāda darbībā kolektīvā līguma 5. pants, kad bruņots uzbrukums vienai vai vairākām alianses dalībvalstīm nozīmē uzbrukumu arī pārējām.
Kā domājat, lasītāji, ja Krievija iebruks Latvijā, nogriežot Latgali, un tur ieperināsies, kādas valstis mums nāks palīgā? Vai Turcija, vai Ungārija, vai Slovākija?
Neizsakot spriedumu, bet tikai manu subjektīvo viedokli, Erdogans varētu pateikt, ka Latvijā uzcelts pārāk maz mošeju, Orbāns paziņot, ka Latvija pati izprovocēja Krievijas uzbrukumu, vēršoties pret krievvalodīgajiem, bet Fico varētu norādīt, ka viņa valsts ir pārāk maza, lai dalītos ar savu munīciju un karavīriem.
Starp citu, pagājušajā nedēļā jaunā premjerministra ietekmē Slovākijas valdība noraidījusi 14. militārās palīdzības paketi Ukrainai 40,3 miljonu eiro apmērā.
Tas gan nebija pārsteigums, jo Fico brīdināja, ka viņa valsts pārstās sniegt militāro palīdzību Ukrainai. Bet varam sevi mierināt ar domu, ka mazajai Latvijai vēl ir gan lielāki, gan spēcīgāki draugi.
Turpinot par pasaules varenajiem, šīs nedēļas, iespējams, galvenā ziņa ir ASV un Ķīnas līderu Baidena un Dzjiņpina tikšanās.
Tā paredzēta 15. novembrī Sanfrancisko, kur notiek Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības samits.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Tūkstošiem iedzīvotāju ar lāpu gājieniem atzīmē Lāčplēša dienu.
Saeima galīgajā lasījumā nobalso par partnerības institūta ieviešanu.
Gada inflācija oktobrī Latvijā samazinājusies līdz 2,1%.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Rīgas pilsētas tiesa bijušo politiķi Jāni Ādamsonu atzīst par vainīgu spiegošanā un piespriež 8,5 gadu cietumsodu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
EK rosina uzsākt iestāšanās sarunas ES ar Ukrainu un Moldovu.
ASV Senāts bloķē palīdzību Izraēlai bez atbalsta Ukrainai.
Turpinās asinsizliešana Ukrainā un Gazas joslā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Kenediju dinastijas atvase Roberts Kenedijs paziņo, ka startēs ASV prezidenta vēlēšanās kā neatkarīgais kandidāts.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.