liepajniekiem.lv
Karš kādu posta, citu baro
Jāapzinās gan, ka iespējamas ir arī muļķības, kuras var izstrādāt par pasaules policistu dēvētā valsts. Tad situācija būs jālabo visiem.
Jā, un šo visu skati tagad vērsti uz ASV 47. prezidentu Donaldu Trampu. Klāt “patiesības mirklis”, pretrunīgās gaidas un spekulācijas drīz nosēdīsies uz zemes redzamā vietā.
Ceru, ka uz zemes atgriezties būs spiesti arī visi “kosmonauti”, kas pa gaisu lidinājās, noreibuši no tramp-opija.
Kaut arī, fokusējot līdz šim pieejamo informāciju kaut kādā nosacītā vektorā, Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā demokrātiskajai Eiropai ir sliktas ziņas, viņš ir pietiekami neordinārs, lai šis sliktums izrādītos ne visai liels.
Tiesa, daudz grūtāk iedomāties, ka mēs varētu sagaidīt ko labu. Šeit es domāju visus ģeogrāfiskos līmeņus – Latvijas, Ukrainas, Eiropas, Tuvo Austrumu, tālo ziemeļu, visas pasaules – gan ģeopolitiskajā, gan makroekonomiskajā telpā.
Milzu svira, kas ietekmē visu zvaigžņu stāvokli, ir saspīlējums un karš Ukrainā, Tuvajos Austrumos un citviet uz mūsu planētas.
Nekad nebūs tā, ka visiem būs slikti. Vienmēr kāds gūs baudu no citu ciešanām, nāvēm, īpaši tik egocentriski deģenerētā valstī kā Krievija, kur karš daudzus trekni baro – un vēl piebāž kabatas ar naudu.
Piemēram, ap 20 miljoniem Krievijas iedzīvotāju karš Ukrainā ir finansiāli ļoti izdevīgs – viņi darbojas militārajā mašinērijā, struktūrās, rūpnīcās.
Ar to arī Trampa nākšanai pie varas ASV likšu punktu. Tas ir noticis, un spriedelēt, modelēt, analizēt var ilgi un dikti. Nav vairs interesanti. Eiropiešiem jābūt gataviem jebkuram izaicinājumam.
Lūk, te tas sāls! Tas diemžēl dikti dedzina pašu vaļējās brūces. Sauksim īstos vārdos – vājinieku – brūces.
Tramps esot norīkojis savus palīgus sagatavot drīzu telefonsarunu ar Putinu. Neiespējami noticēt, ka Tramps (kā Ribentrops) varētu noslēgt paktu ar Putinu (kā Molotovu), kāds savulaik tika noslēgts starp nacistiem un sarkanajiem.
Vēsturei ir tendence atkārtoties, bet šoreiz nav nepieciešamo priekšnoteikumu summas. Tad pasaulei tiešām ir jāapgāžas. Ne šoreiz.
Kāds nomirst, cits izslejas uz Kremļa fona
Jau minēju, ka vispirms pašiem ir jābūt gataviem izaicinājumiem, tad varēsim tik daudz nepaļauties uz Tēvoci Semu.
Kamēr par naidnieku kaujas droniem, kas ielidojuši simts kilometru dziļi Latvijas teritorijā, nejauši informēs vien kāds vērīgs pagasta iedzīvotājs, kamēr amatpersonas un drošības struktūru pārstāvji bezpalīdzīgi sazvanīsies par to, ka provokatori lidina dronus pa lidostas “Rīga” teritoriju, tikmēr mēs savu brīvību varam arī pazaudēt.
Tas pats attiecas uz agresoram lojālo elementu identificēšanu un sodīšanu, kas slapstās mūsu vidū.
Un nemaz nenāktu par ļaunu, ja mēs spētu kangarus pieskatīt arī Krievijā.
Varbūt daudziem būs pagājis gar ausīm, bet šī gada pirmajā dienā no Maskavas atnāca ziņa, ka, nesasniedzot 75 gadu vecumu, miris Viktors Alksnis.
Jā, jā, tas pats interfrontes aktīvists Alksnis, kuru savulaik Latvijā dēvēja par “melno pulkvedi”. Tas pats, kurš mūsu valsts atjaunošanas periodā bija par Latvijas palikšanu PSRS sastāvā, tas pats, kurš 1990. gadā LPSR Augstākajā padomē nebalsoja par Neatkarības deklarāciju, tas pats, kurš atbalstīja augusta puču PSRS.
Interesanti, ka pulkvedis Alksnis, kuram bija dziļas saknes Latvijā (viņa vectēvs Jēkabs Alksnis bija viens no Krievijas impērijas virsniekiem un PSRS gaisa kara flotes izveidotājiem), savas dzīves pēdējos gadus nebūt nebija pasīvs, bet aktīvi sekoja līdzi notikumiem karā Ukrainā un tos komentēja.
Turklāt bija opozīcijā Putina piekoptajai kara taktikai. Tikai ne jau tādā ziņā, ka viņš neatbalstīja netaisnīgo agresiju pret Ukrainu, gluži pretēji – bija par radikālākām metodēm pretinieka uzvarēšanā. Viņa laiks šīs zemes virsū beidzies.
Bet vieta tukša jau nevar palikt un nepaliek. Vietā stājās jauni kangari. Gadumijā uzdūros uz bijušā Latvijas žurnālista, politiķa un pat Eiropas Parlamentā no Latvijas vienu sasaukumu kā deputātam nostrādājušā Andreja Mamikina uzrunas latviešiem. Jā, jā, tieši latviešiem!
Viņš divus gadus jau nerunājot latviski, bet šo sveicienu, sākoties 2025. gadam, speciāli ierakstījis latviski.
Sāksim ar to, ka viņš videouzrunu ierakstīja uz Kremļa kurantu fona.
Protams, es zinu Mamikinu, savulaik kā žurnālists ar viņu esmu ticies Briselē, zinu, ka viņš Latviju ir pametis un Krievijā laiku pavada, uzstājoties propagandas raidījumos, attaisnojot iebrukumu Ukrainā, nomelnojot Latviju. Bet tas, ko es dzirdēju “apsveikuma runā”, manī raisīja sašutumu.
“Dārgie latvieši, sūtu jums siltus sveicienus no mūsu kādreizējās lielās dzimtenes galvaspilsētas pašas sirds – no Maskavas Sarkanā laukuma. (..) Lai šis gads tiešām būtu laimīgs, es gribētu novēlēt, lai ikkatrs no jums mainītos. Kāpēc? Tāpēc, ka latviešu tautas labklājība, Latvijas valsts nākotne atrodas šeit – Maskavā, Krievijas Federācijā, draudzībā ar Krieviju…”
Vai, cienījamie lasītāji, jums arī uzmetās nepatīkami šermuļi?
Draudzība ar Krieviju, pēc Mamikina domām, esot tas noslēpums, kas latviešus padarīs laimīgus vai attiecīgi bez kā Latvijai nebūšot nekādas nākotnes…
Un tālāk seko atklāti draudi: “Ja jūs negribētu mainīties šajā virzienā, es jums pastāstīšu, kas būs kā otrs variants.
Būs karš pret Krieviju… (..) nebūs nekādas latviešu valodas, nebūs nekādas latviešu tautas.
Bet, ja jūs mainīsit savu attieksmi, ja teiksit nē šai politikai, padzīsit prom rinkevičus, siliņas un pārējos zagļus un dzirdēsit šos pulksteņus Kremlī, viss būs citādāk… Laimīgu Jauno gadu, latvieši!”
Un tagad, lasītāji, mēģiniet sazīmēt politiķos Latvijā līdzīgas teiksmas par to, kurš mums ir jāpadzen un kādā “paradīzē” mēs pēc tam nonāksim.
Vēlēšanas tuvojas, esam modri! Tad būs miers.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Zviedrijas karavīri pievienojas NATO daudznacionālajiem spēkiem Latvijā.
Valdība atbalsta likumprojektu cerībā, ka tas mazinās pārtikas cenas.
Gan ģenerālprokurors, gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs kandidēs uz vēl vienu termiņu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ar delegāciju uzturas vizītē Kijivā.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Izraēla un “Hamās” panāk pamieru un gūstekņu apmaiņu.
Davosā notiek ikgadējais Pasaules ekonomikas forums.
NATO sāk jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV prezidenta amatā pēc četru gadu pārtraukuma atkārtoti inaugurēts Donalds Džons Tramps, kas kļuvis par 47. lielvaras vadītāju.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.