liepajniekiem.lv
Vai prezidents Tramps izvēlēsies atsākt plaša mēroga karu ar Irānu un paaugstināt naftas cenas? Vai globālā sasilšana izraisīs vēl plašākus un postošākus mežu ugunsgrēkus laikā, kad vairāki jau plosās visā kontinentā? Vai pēkšņs un neizskaidrots cilvēku pieplūdums pāri Marokas robežai Spānijai piederošajā Seutas anklāvā sašķels Eiropas Savienības līderus un stiprinās galēji labējos spēkus?
Latvijas iekšlietu ministra Jāņa Dombravas vēstule Spānijai, kuras tonis viņpus Pirenejiem uztverts kā nedraudzīgs un uzbrūkošs, neko labu nepasaka ne par pašreizējo Latvijas valdību, ne par situāciju Eiropas vienotības frontē.
Premjers Andris Kulbergs savam ministram formāli pakratīja ar pirkstu, norādot, ka ārpolitiskās aktivitātes tomēr derētu saskaņot, tomēr pats vēl pirms kāda laika sociālās tīkošanās vietnēs bija paudis sajūsmu par Itālijas ierosinājumu Spāniju izslēgt no Šengenas zonas.
Eiropai jau pirms Seutas krīzes bija, par ko domāt:
divi kari, rekordaugstas temperatūras, pieaugoša inflācija un bažas par pārtikas un enerģijas nodrošinājumu.
Protams, arī joprojām aktuālais jautājums par drošību.
Krīzes, kas seko cita citai, vedina uz kopīgu rīcību – steidzamu saziņu starp prezidentiem un premjerministriem, kā arī satrauktām debatēm valstu iekšienē. Tomēr, tāpat kā citos pēdējo gadu notikumos, daudzi Eiropas izaicinājumi ir ārpus tās kontroles.
Karš Irānā – konflikts, kuru lielākā daļa Eiropas nekādā gadījumā nevēlējās, – ir izjaucis ikdienas dzīvi, paaugstinot degvielas, pārtikas un ceļošanas izmaksas.
Eiropas līderi ir solījuši palīdzēt nodrošināt naftas transportēšanu caur Hormuza šaurumu pēc karadarbības beigām.
Pretmīnu operācijās un šauruma atmīnēšanas darbību koordinēšanā, kā arī plašākās Hormuza šauruma atvēršanas aktivitātēs sola piedalīties arī Latvija.
Diemžēl gana liela ir iespēja, ka par nākamo kara posmu mēs atkal uzzināsim no ASV prezidenta Donalda Trampa ierakstiem sociālajos tīklos. Un pagaidām Eiropas palīdzības operācija ir atlikta.
Pat pēc vairāk nekā četriem asiņainiem gadiem Eiropa nav spējusi izbeigt karu Ukrainā. Centieni kaut ko iesākt klimata krīzes jomā pazūd ASV un Ķīnas vērienīgo darbību ēnā. Mākslīgā intelekta nākotni galvenokārt veido citas valstis.
Tikmēr spēkā pieņemas labējais populisms, ko veicina migrācija, nevienlīdzība un dezinformācija.
Kaut kādā ziņā var piekrist Ričardam Hāsam, kurš divdesmit gadus vadījis ASV Ārpolitikas attiecību padomi. Viņš uzskata, ka Eiropa daļēji ir apstākļu upuris, taču tā pati ir atbildīga par to, ka tai trūkst ietekmes pār savu nākotni, piemēram, tajā daļā, kas attiecas uz drošību.
Skaidrs, ka Eiropai bijusi maza ietekme uz ASV un Izraēlas karu pret Irānu, lai gan tā sekas kontinentā izjūt ļoti spēcīgi. Eiropas skaļā opozīcija Trampa lēmumam iesaistīties karā saniknoja ASV prezidentu un pasliktināja transatlantiskās attiecības.
Aprīlī Lielbritānija un Francija, daļēji cenšoties atjaunot attiecības ar Trampu, paziņoja par ieceri organizēt militāru operāciju, kas pēc ilgstoša pamiera varētu palīdzēt nodrošināt brīvu kuģošanu Hormuza šaurumā.
Taču periodiski atjaunotās kaujas starp ASV un Irānu padarījušas operācijas sākšanu pārāk bīstamu.
Vairāku Eiropas valstu diplomāti norādījuši, ka iespēja nosūtīt karakuģus mīnu likvidēšanai vai tankkuģu pavadīšanai pagaidām ir atlikta, līdz kļūs skaidrs, vai karš patiešām ir apstājies.
Kamēr Irānas krīze turpinās, Eiropā plosās mežu ugunsgrēki, un laikapstākļu kartes iekrāsojas spilgti sarkanā krāsā, atspoguļojot bezprecedenta karstuma viļņus, kas kļūst arvien biežāki.
Lielāko daļu pēdējo divdesmit gadu Eiropas valstis bija vienotas izpratnē par klimata pārmaiņu radītajiem draudiem un rīkojās, lai samazinātu emisijas un ieguldītu atjaunojamajā enerģijā.
Taču kopš Trampa atgriešanās Eiropai kļuvis arvien grūtāk saprasties ar vienu no pasaules lielākajiem piesārņotājiem. Tas, protams, sarežģī cīņu pret klimata pārmaiņām.
Eiropa turpina izjust globālās sasilšanas sekas – vidējā temperatūra šeit pieaug straujāk nekā jebkurā citā kontinentā.
Lielbritānija piedzīvoja sausāko jūliju gandrīz divu gadsimtu laikā. Ugunsgrēki Francijā un Spānijā piespieduši pamest mājas vairāk nekā 300 000 cilvēku. Grieķijā ugunsdzēsēji gājuši bojā, cīnoties ar liesmām.
Nesenais desmitiem tūkstošu cilvēku pieplūdums Spānijas teritorijā Ziemeļāfrikas piekrastē Seutā pavēris iespēju jaunai krīzei, kas pārbauda Eiropas vienotību vienā no politiski jutīgākajiem jautājumiem.
Seutas incidents izgaismoja spriedzi Eiropas Savienībā (ES), kas pēdējos gados pieaug, jo galēji labējās partijas izmanto sabiedrības bailes no migrācijas, lai mobilizētu savus atbalstītājus.
Vairums ES valstu kritizēja Spāniju jau pirmajās stundās pēc migrantu ierašanās Seutā.
Daži analītiķi norādīja, ka solidaritātes trūkums ar Spāniju brīdī, kad tā saskārās ar ārēju apdraudējumu, atspoguļo Eiropas grūtības demonstrēt autoritāti pasaules mērogā.
Visticamāk, būs nepieciešami vairāki mēneši, lai precīzi noskaidrotu, kas pamudināja tik daudzus cilvēkus vienlaikus pieņemt vienu un to pašu riskanto lēmumu. Mēģinot iekļūt Seutā, dzīvību zaudēja vismaz 72 cilvēki.
Taču Spānijas opozīcijas līderi un galēji labējie politiķi jau sparīgi norāda uz, viņuprāt, premjerministra Pedro Sančesa politikas radītajiem draudiem.
Seutas notikumu patiesie cēloņi vēl nav noskaidroti, taču to politiskās sekas jau ir sākušās.
Atmiņā ataust ainas, kas pirms 11 gadiem bija vērojamas Grieķijas un Itālijas piekrastēs.
Tieši 2015. gada migrācijas krīze, kad vairāk nekā miljons cilvēku, galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem, ieradās Dienvideiropā, pastiprināja pretestību imigrācijai visā Eiropā un deva jaunu impulsu galēji labējiem politiskajiem spēkiem.
Tāpat kā toreiz, arī tagad galēji labējo līderi ir centušies izmantot Eiropas robežu haosa ainas savam politiskajam labumam.
Taču šoreiz situācija atšķiras ar to, ka galēji labējās partijas, kuras 2015. gadā pārsvarā varēja uzskatīt par marginālām, tagad vai nu jau ir pie varas, vai arī tām ir reālas izredzes to iegūt.
Savukārt Eiropas centrisko partiju līderi, cenšoties izvairīties no politiskas pretreakcijas, ir pārņēmuši daļu no šo partiju stingrās imigrācijas politikas un retorikas, atsakoties no atvērtās pieejas.
Nedaudz vairāk nekā desmit gadu laikā galēji labējie lielā mērā ir mainījuši veidu, kā Eiropā tiek runāts par imigrāciju.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valdība neizskata Iekšlietu ministrijas rosinājumu slēgt Pāternieku robežpunktu.
Konkurences padome nekonstatē būtisku degvielas tirgotāju uzcenojuma pieaugumu.
Izglītības ministrija sagatavojusi grozījumus izglītības standartos.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Premjers Andris Kulbergs asi kritizē datus par NVO finansējumu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Irāna uzstāj uz ASV piekāpšanos Hormuza šauruma atvēršanā.
Krievija ar droniem un raķetēm turpina terorizēt Ukrainas pilsētas.
Eiropu skāris kārtējais karstuma vilnis.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdz sabiedrotos piegādāt raķešu pārtvērējus.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
