Svētdiena, 2. oktobris Skaidris, Ilma
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Nedēļas politikas apskats: Ukraiņu pretuzbrukums un cerības

Kaujas gars un motivācija, izlūkošanas veiksmes un Rietumu ieroču piegādes, pārākums un viltība kara mākslā – tā ir ukraiņu atbilde okupantiem karalaukā, pagājušās nedēļas laikā atkarojot tik daudz teritoriju, cik Krievijas karaspēks īslaicīgi okupēja pēdējos piecos mēnešos.

Nedēļas politikas apskats: Ukraiņu pretuzbrukums un cerības
Ukrainas karavīri ar karogu uz ēkas jumta atbrīvotajā Kupjanskā. Attēls iegūts no sociālajiem medijiem sestdien, 10. septembrī. (Foto: Telegram@kuptg via REUTERS)
13.09.2022 00:00

liepajniekiem.lv

Uzreiz gan jāapbruņojas ar pacietību un jāpiezemē emocijas, jo tik drīz karš nebeigsies. Krievijas prezidenta Vladimira Putina pakalpiņi var sakoncentrēt spēkus un munīciju atbildei, tāpēc ukraiņu atbrīvotājiem tam jāgatavojas.

Līdzīgus secinājumus izdarījis arī ASV Kara izpētes institūts (ISW). Pēc šīs organizācijas analītiķu domām, Ukrainai izdevies panākt lūzumu karadarbībā sev par labu, taču visas krievu okupētās teritorijas atbrīvošanai būs nepieciešams organizēt jaunus uzbrukumus, un tāpēc karš ievilksies līdz nākamajam gadam, tā ISW ziņojumu citē aģentūra LETA.

Grūti noticēt, ka Putina ģenerāļi ļāvās it kā tik vienkāršai viltībai, proti, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis it kā dod pavēli atbrīvot valsts dienvidus no okupantiem (tas notika pirms diviem mēnešiem), visu šo laiku ukraiņi publiski apspriež, kā viņi atbrīvos Hersonas apgabalu, okupanti pārsviež daļu savu spēku no valsts austrumiem uz dienvidiem, un tieši vājākajā vietā Ukrainas karaspēks dodas pretuzbrukumā.

Notikumu gaita liek domāt, ka tā bija rūpīgi plānota operācija, kuras veiksmi lielā mērā noteica izlūkošanas informācija. Un šajā ziņā ukraiņiem ir trumpis – šo informāciju ar modernām tehnoloģijām sniedz arī amerikāņi.

Pēc ekspertu domām, ukraiņiem izdevies panākt sev labvēlīgu lūzumu karadarbībā, bet okupantu psihoemocionālais stāvoklis ir ļoti trausls, arī motivācija doties pretī lodēm ir pašķīdusi.

Par to liecina gan pārtvertās karavīru sarunas ar mājiniekiem, gan viegli atdotās plašās teritorijas. Tas, protams, vēl nenozīmē, ka iebrucēju armija ir sakauta. Tālākā valsts atbrīvošana prasīs vēl daudzu ukraiņu asiņu un viņu radinieku asaru.

Tomēr arī valsts dienvidos Ukrainas armijai ir labas pozīcijas Dņepras labajā krastā. Nemitīgā Krievijas armijas apgādes, munīcijas noliktavu, komandpunktu, kazarmu apšaudīšana liedz iebrucējiem pārapgādāties un neļauj elpot.

Parādījusies pat informācija, ka okupantu karaspēka vienības Dņepras labajā krastā ir gatavas nolikt ieročus un meklē iespējamos kontaktus ar Ukrainas armiju. Tā vakar pavēstījusi Ukrainas armijas operatīvā štāba “Dienvidi” preses centra priekšniece Natālija Gumeņuka.

Šāds paziņojums gan ir jāuztver kritiski, jo arī tā ir daļa no informatīvā kara pa ienaidnieku smadzenēm ar psiholoģiskiem lādiņiem.

Krievijas armijas virzības apstāšanās un sekmīgais Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums, visticamāk, licis krieviem uz kādu laiku vai, cerams, vispār aizmirst par tā saucamo referendumu rīkošanu par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju.

Un kas tad notiek Krievijas informatīvajā telpā? Kā parasti, ļoti interesanti lasīt, kādus pekstiņus tagad būs izdomājuši. Varēja taču iekaroto teritoriju zaudēšanu nosaukt par labas gribas žestu… Atcerieties, tieši tā krievi pamatoja Čūsku salas atstāšanu. Tagad neveiksme nosaukta par karaspēka pārgrupēšanos!

Tad jautājums: diez kāpēc Putins atkal maina virspavēlniecību? Ir ziņas, ka Krievijas karaspēka Rietumu grupas vadība atkal mainīta.

Krievijas atriebība par zaudētām teritorijām nebija ilgi jāgaida un saucama par atklātu terorismu. Svētdienas vakarā okupanti izšāva uz Ukrainu 12 spārnotās raķetes, no kurām deviņas gan tika notriektas. Šāvieni raidīti pa kritisko civilo infrastruktūru un dzīvojamiem namiem – lai ukraiņi paliktu bez elektrības, ūdens, siltuma, mājokļa.

Jau vairākkārt apspriests, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj karam sekot tiešsaistē. Pirmo reizi pasaulē vērienīga karadarbība tik plaši tiek filmēta. Jāteic, ka ir baisi sekot līdzi notikumiem karalaukā, ja kareivim piestiprināta kamera. Sākoties Ukrainas pretuzbrukumam, šādu kadru būs aizvien vairāk.

Pagājušajā nedēļā vēl uzmanības centrā pasaulē bija notikumi Apvienotajā Karalistē un britu karaļnamā. Nedēļas laikā notika tik daudz. Cīņā par Lielbritānijas Konservatīvās partijas līdera amatu pirmdien uzvarēja līdzšinējā ārlietu ministre Liza Trasa, kas tādējādi kļuva par nākamo premjerministri.

Viņu Balmoralas muižā otrdien pieņēma karaliene Elizabete II. Bet jau ceturtdien valdniece 96 gadu vecumā devās Mūžībā. Sestdien savukārt Londonā Sentdžeimsas pilī Troņmantošanas padomes sēdē Karali Čārlzu III oficiāli pasludināja par Apvienotās Karalistes jauno monarhu. Elizabeti II apglabās nākampirmdien.

Kāda varētu būt jauno personāliju ietekme uz Lielbritānijas nostāju kara un citos būtiskos jautājumos?

Ja raugāmies no Krievijas valdnieka Vladimira Putina pozīcijām, tad viņš no šiem notikumiem var iegūt precīzu nulli. Pat sliktāk.

Nav paredzams, ka Trasa kaut nedaudz varētu mīkstināt iepriekšējā premjera Džonsona pozīciju pret Krievijas iebrukumu Ukrainā un pret palīdzības sniegšanu ukraiņiem. Vārdos dažkārt viņa pat bijusi kareivīgāka. Izmaiņu diezin vai būs arī citās vadlīnijās.

Arī karaļnama attieksme pret Krieviju ne kripatiņu neuzlabosies. Tā varētu būt, ja tā var izteikties, konservatīvi nicīga.

Čārlzs 1971. gadā ieguva kara lidotāja kvalifikāciju un dienēja Lielbritānijas karaliskajā Jūras kara flotē, komandējot krasta apsardzes mīnu kuģi, un demobilizējās kā jūras kājnieku leitnants. Bet 2008. gadā viņš kļuva par kara flotes admirāli, sauszemes karaspēka ģenerāli un aviācijas maršalu. 

Starp citu, 2001. gadā viņš viesojās Latvijā, kur Velsas princi ar neļķēm iepļaukāja skolniece no Daugavpils, Krievijas Nacionālboļševiku partijas atbalstītāja.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Saeima 2. lasījumā atbalsta pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.

Baltijas valstis un Polija ierobežo Krievijas pilsoņu ieceļošanu.

Pareizticīgā baznīca kļūst neatkarīga no Maskavas ar likumu.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Egils Levits kļuvis par pirmo Rietumu līderi, kurš kara laikā nakšņojis Kijivā.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Ukraina gūst lielus panākumus karalaukā valsts ziemeļaustrumos.

Eiropas Centrālā banka izšķiras par būtisku procentlikmju paaugstinājumu.

Mūžībā dodas karaliene Elizabete II, par jauno britu monarhu pasludina Čārlzu III.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Par jauno Lielbritānijas premjerministri kļuvusi līdzšinējā ārlietu ministre Liza Trasa.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz