liepajniekiem.lv
Pirms nedēļas, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins un viņa izpalīgs Baltkrievijā Aleksandrs Lukašenko tikās un runāja par vāgneriešiem, visticamāk, ko ar viņiem galu galā iesākt, informatīvajā telpā diktatori un viņu propagandisti ar nolūku sāka mest dažādas dīvainas lietas.
Piemēram, Lukašenko klāstīja, ka vāgnerieši grib doties ekskursijā uz Varšavu un viņš tos tikai ”teju atturējis”… Bet Putins dažas dienas pirms tam Krievijas Drošības padomes sēdē murgoja par to, ka Polija grasās sagrābt teritorijas Ukrainas rietumos un tādējādi iejaukties militārajā konfliktā, turklāt līdzīgi plāni poļiem esot arī attiecībā uz Baltkrieviju.
Tas gan ir vecs triks – pašiem eskalēt situāciju, bet sabiedrībai pasniegt, ka to dara ienaidnieki.
Ziņas par kaujinieku ceļojumiem uz Baltkrieviju un kaut kādām ”ekskursijām” likuši poļiem un lietuviešiem spert piesardzības soļus, tostarp pievilkt armiju tuvāk Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala robežām.
Tieši tajā laikā nācās braukt cauri tā saucamajam Suvalku koridoram. Militāro tehniku nemanīju, bet poļu robežsargi gan apturēja manu auto, rūpīgi izpētīja dokumentus un lūdza atvērt arī bagāžnieku.
Mēļošana par algotņu potenciālajiem sirojumiem, kā arī Suvalku koridora ģeogrāfiskā ievainojamība kā vienīgajam sauszemes ceļam no Baltijas uz Eiropu ir laba augsne spekulācijām, minējumiem un sazvērestības teorijām.
Kartupeļu prezidents, kā Lukašenko dēvē viņa nīdēji, pat ķērās pie kartes un atkal rādīja Krievijas draudziņam, kur un kā poļi pievilkuši spēkus un kā tas apdraud viņa valsti, dodot papildu enerģiju vispārzināmajai mēmei ”Bet es jums tūliņ parādīšu…”.
Ekspertu vairākums uzskata, ka visas šīs runas un draudi Polijai ir mēģinājums mazināt atbalstu Ukrainai.
Putins piedevām ar to cenšas atgūt savu papluinīto reputāciju pēc Prigožina privātās armijas karagājiena Maskavas virzienā, parādot, ka viņš atkal visus ir gudri apspēlējis. Turklāt rudenī Polijā gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un tā taču nebūs Krievija, ja necentīsies kaut kādā veidā iespaidot vēlētāju prātus, parādot, ka Polijas politika kara sakarā ir nepareiza.
Gan jau arī kāds poļu politiskais spēks tur ausis vaļā un centīsies ieņemt alternatīvu pozīciju pašreizējai varas politikai.
Taču grūti noticēt, ka varētu notikt kāds pagrieziens Ukrainas atbalsta mazināšanas virzienā.
Piecas dienas esot Polijā, pats personīgi sajutu poļu noskaņojumu, kas ir dziļi solidārs ar ukraiņu tautu.
Poļi nekautrējas savus namus rotāt ar Ukrainas simboliku un atbalsta saukļiem. Negribīgi demonstrē krievu valodas zināšanas, bet, piemēram, tā dēvētajā “Vilku midzenī”, kas bija Ādolfa Hitlera Austrumu frontes militārais vadības centrs Otrajā pasaules karā, poļi ir noņēmuši audiogida krievu valodas versiju. Poliski, vāciski, angliski, ukrainiski – lūdzu, krieviski – ne.
Bet Veļičkas sāls raktuvēs, kas atrodas netālu no Krakovas, baltiešiem un citiem, kas vēlējās doties ekskursijā pa pazemes labirintiem krieviski runājoša gida pavadībā, bija patiesi kauns ieņemt rindu koridorā ar norādi ”RUS”, jo kāds vēl varētu padomāt, ka viņi ir no Krievijas…
Atgriežoties pie Putina un Lukašenko vārsmām, ir skaidrs, ka viņu verbālie izvirdumi nav nekas vairāk par PR triku. Taču neatkarīgi un objektīvi ģeogrāfiskie faktori saglabājas.
Starp Kēnigsbergas apgabalu un Baltkrieviju ir aptuveni 80 kilometru plata zemes strēle, un tas ir izšķirīgi svarīgs sauszemes koridors Baltijas valstu drošībai.
Ir jābūt neprātīgam, lai iebruktu Polijā, tādējādi paverot ceļu NATO līguma 5. pantam – uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums visai Ziemeļatlantijas aliansei.
Un tādā gadījumā pirmais un vislielākais cietējs būtu pats Lukašenko. Tik daudz viņš apzinās.
Tiesa, vai tad mēs ticējām, ka 20 gadsimtā Krievija uzbruks Ukrainai? Nē. Ticam, ka Krievijas un Baltkrievijas savienība uzbruks Polijai? Nē.
Tomēr iebrukums Suvalkos rādās daudzkārt nereālāks par Putina armijas došanos uz Ukrainu. Ukrainas militārais eksperts un blogeris Oleksijs Arestovičs iezīmēja vēl kādu virzienu, viņaprāt,
iespējams arī uzbrukums Viļņai Lietuvā un Daugavpilij Latvijā, kas ir krieviski runājoša pilsēta pie pašas robežas.
Viņš gan piebilda, ka šāds scenārijs nav sevišķi ticams. Reālākas ir potenciālas provokācijas, vāgneriešu uzdošanās par bēgļiem, cenšoties šķērsot robežu un radot draudus ar diversijām.
Iespējams, Putins ir ieinteresēts izprovocēt konfliktu uz Polijas robežas, iekšzemē to pasniegt kā Rietumu iebrukuma mēģinājumu. Tas savukārt var palīdzēt mobilizēt aizvien vairāk cilvēku karam Ukrainā.
Vēsturē netrūkst piemēru, kad agresorvalstis izspēlē formālu konflikta ieganstu. Lūdzu, kaut vai PSRS provokācija, pēc kuras sākās iebrukums Somijā 1939. gadā jeb Ziemas karš.
Kā zināms, Somija atšķirībā no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atsacījās pieņemt ultimatīvā formā paustos pazemojošos nosacījumus par PSRS karabāžu izvietošanu tās teritorijā. Krieviem bija jāizdomā cits plāts.
1939. gada 26. novembrī NKVD vienības apšaudīja robežsargu posteni uz PSRS un Somijas robežas. Tas būtībā arī bija formāls iemesls iebrukumam Somijā četras dienas vēlāk, kad bez kara pieteikuma Sarkanā armija šķērsoja robežu un sūtīja bumbvedējus uz Helsinkiem.
Hitlers savulaik, iebrūkot Baltijā Otrā pasaules kara laikā, agresiju pret PSRS uzrunā vācu tautai attaisnoja ar nepieciešamību atbrīvot Baltijas valstis no boļševisma.
Arī Putins ielaušanos Ukrainā pamatoja ar vēlmi atbrīvot šo zemi no nacistiem, narkomāniem, banderoviešiem un sazin vēl no kā. Bet tagad jau mēs zinām, ka starp Hitleru un Putinu ir vienlīdzības zīme.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
No Centrālcietuma un policijas auto izbēg ieslodzītie.
Sasniegts visu laiku zemākais bezdarbnieku skaits – 50 tūkstoši.
Latvijas IKP otrajā ceturksnī samazinājies par 0,9%.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Rēzeknes pašvaldībai draud finanšu stabilizācijas process, opozīcija prasa mēra Aleksandra Bartaševiča demisiju.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
”Vagner” kaujinieki nerro ar savu klātbūtni Baltkrievijā.
Eiropas Centrālā banka atkal paaugstina procentlikmes.
Apvērsums Nigērā, ES neatzīst jaunās varas iestādes.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
No amata negaidīti atstādināts Ķīnas ārlietu ministrs Cjiņs Gans.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.