Sankcijas ir saistītas ar to, ka Terestala rīcības rezultātā dažādi finanšu resursi kļuva pieejami sankcijām pakļautajam Krievijas pilsonim Dmitrijam Kiseļovam.

Saistībā ar Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām Kiseļovam, kas ir nozīmīgs Krievijas mediju propagandas virzītājs un Krievijas valsts ziņu aģentūras “Rossija segodņa” vadītājs, 2019. gada 31. decembrī tika slēgts “Rossija segodņa” atzars Igaunijā “Sputnik Estonia” un tā darbinieki, arī Terestals un viņa dzīvesbiedre Jeļena Čeriševa, tika informēti, ka turpmāka strādāšana “Sputnik” būtu starptautisko sankciju pārkāpums.

Kā liecina apsūdzība, Terestals un Čeriševa turpināja izplatīt informāciju “Sputnik” vārdā.

Viņus tur aizdomās par to, ka no 2020. gada 1. janvāra līdz aizturēšanai 2022. gada 8. martā padarīja pieejamus Kiseļovam dažādus finanšu resursus, tādējādi pārkāpjot sankcijas.

No 2022. gada marta ziņu aģentūras “Sputnik” darbība tika aizliegta Eiropas Savienībā, lai cīnītos pret Kremļa dezinformāciju un manipulēšanu ar informāciju.

Apsūdzībās pausts, ka Terestals un Čeriševa arī pēc 2022. gada 2. marta turpināja izplatīt ar “Sputnik” zīmolu saistītu informāciju, kas ir starptautisko sankciju pārkāpums.

Igaunijas prokurors Tāvi Perns uzsvēra, ka Krievijas naidīgās darbības nevajadzētu uztvert vieglprātīgi. Turklāt, kā pauda prokurors, Kremļa dezinformācijas un propagandas izplatīšana tiešā veidā ietekmē ne tikai Igaunijas, bet arī citu valstu drošību.

Perns piebilda, ka Terestals un Čeriševa no Krievijas saņēmuši vairāk nekā pusmiljonu eiro, ko izmantoja, lai palīdzētu Kiseļova interesēm.

Pēc aizdomu izteikšanas prokuratūra lūdza tiesai noteikt Čeriševai apcietinājumu, tomēr tiesa prasību neapmierināja un Čeriševa aizbēga no Igaunijas. Viņa ir izsludināta starptautiskā meklēšanā. 

Pirmstiesas izmeklēšanu veica Igaunijas Drošības policija.