liepajniekiem.lv
Lai gan abas frontes var izskatīties ļoti atšķirīgi, patiesībā tām ir daudz kopīga. Šie kari atspoguļo titānisku ģeopolitisko cīņu starp diviem pretējiem domāšanas veidiem.
Kā raksta “The New York Times” komentētājs Tomass Frīdmans, vienā pusē ir Pretošanās tīkls, kas cīnās par slēgtu, autokrātisku sistēmu saglabāšanu, kur pagātne apglabā nākotni.
Otrā pusē ir Iekļaušanas tīkls, kas mēģina izveidot atvērtākas, savienotākas sistēmas, kurās nākotne apglabā pagātni. Likmes ir augstas.
Ukraina cenšas izrauties no smacējošās Krievijas ietekmes sfēras, lai kļūtu par daļu no Eiropas Savienības. Vladimirs Putins mēģina to bloķēt, jo viņš zina – ja slāviskā Ukraina pievienosies Eiropas tīmeklim, viņa zaglīgā slāvu autokrātija būs izolētāka nekā jebkad agrāk.
Tomēr Putina sakaušana nebūs viegls uzdevums –
šeit liela nozīme viņa sabiedroto Irānas un Ziemeļkorejas ieroču piegādei, kā arī pasīvajam atbalstam no Ķīnas, Baltkrievijas un daudzām Dienvidu valstīm, kuras interesē Krievijas lētā nafta.
Izraēla mēģināja izveidot normalizētas attiecības ar Saūda Arābiju, kas ir sava veida vārti uz daudzām Tuvo Austrumu arābu valstīm un musulmaņu valstīm Dienvidāzijā, ar kurām Izraēlai joprojām nav attiecību.
Un kroņprinča Mohammeda bin Salmana vadītā Saūda Arābija pati tiecas kļūt par ekonomisko attiecību centru, kas savienotu Āziju, Āfriku, Eiropu, arābu pasauli un Izraēlu vienotā tīklā.
Viņa vīzija ir sava veida Tuvo Austrumu Eiropas Savienība, kurā Saūda Arābija darbotos kā viens no stūrakmeņiem – līdzīgi kā Vācija un ES.
Dažādu kopīgu un arī dažu atšķirīgu iemeslu dēļ Irāna un “Hamās” to nevēlējās pieļaut. Jo zināja, ka tad, ja Izraēla nostiprinās attiecības ar moderno ceļu iet sākušo Saūda Arābiju, tas (līdz ar Izraēlas attiecībām ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Maroku un Bahreinu) svaru kausus nosvērs sekulārā, plurālā, uz tirgus attīstību vērstā tīkla pusi.
Agrāk vai vēlāk noslēgtā islāma fundamentālismā balstītais Irānas režīms (un līdz ar to arī “Hamās”) nonāktu izolācijā.
Vēl viens arguments šajā ģeopolitiskā šaha spēlē – Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu pārrēķināšanās, cerot attiecību normalizēšanu ar Saūda Arābiju panākt bez jebkādas piekāpšanās palestīniešiem viņu centienos iegūt valstiskumu.
Netanjahu uzskatīja, ka tas būtu viņa karjeras augstākais sasniegums – noslēgt diplomātiskās attiecības ar islāma svētumu dzimteni Saūda Arābiju, neko nedodot palestīniešiem.
“Hamās” to nekādi nevēlējās pieļaut, un Izraēlai par šo pārrēķināšanos nācās dārgi samaksāt.
Tagad Saūda Arābija joprojām ir gatava attiecību normalizācijai ar Izraēlu, bet tikai tad, ja Izraēla apņemsies panākt divu valstu risinājumu.
Abi pieminētie Tuvo Austrumu uzskatu poli – Pretošanās tīkls un Iekļaušanas tīkls – radās pirms 45 gadiem. Pretošanās tīkls piedzima līdz ar Irānas Islāma Republiku, kas savu ideoloģiju cenšas eksportēt, kur vien tas iespējams, vienlaikus cenšoties mazināt ASV ietekmi reģionā.
Un, protams, iznīcināt Izraēlu. Būtībā, principa pēc.
Tuvo Austrumu Iekļaušanas tīkls tika izveidots 1979. gadā, kad ASV palīdzēja noslēgt Ēģiptes un Izraēlas miera līgumu, pirmo reizi nodrošinot arābu un Izraēlas sadarbību.
Pretošanās tīklu organizē Irāna, islāmisti un džihādisti, cenšoties apvienot kaujiniekus, fundamentālistus, reliģiskās sektas un to līderus, lai radītu pret Izraēlu, ASV un Rietumiem vērstu asi.
Krasā pretstatā ir Iekļaušanas tīkls, kas ir vērsts uz globālo un reģionālo tirgu sadarbību – tas pārkāpj tradicionālās robežas, radot savstarpējas ekonomiskās un tehnoloģiskās atkarības saiknes, kam ir potenciāls no jauna definēt reģiona stabilitātes pamatus.
Līdzīgi kā daļa Ukrainas sabiedroto nebeidz cerēt, ka Putina Krievija sabruks no iekšienes, arī Irānas sakarā var runāt par zināmām cerībām uz Irānas jauniešiem un viņu vēlmi būt par daļu no Iekļaušanas tīkla.
Jo gana daudzi jaunie irāņi jau atklāti nostājas pret islāmistu režīmu, it īpaši pēc tam, kad pirms pusotra gada Irānas tikumības policija Teherānā arestēja 22 gadus veco Mahsu Amini par to, ka viņa, iespējams, nepareizi valkāja savu hidžabu. Apcietinājumā viņa nomira.
Režīms, kur sievietes mirst apcietinājumā pēc arestēšanas par nepareizu apģērbu, nevar būt drošs vai populārs režīms.
Turklāt daudzi izglītoti irāņi zina, ka viņu režīms tikai izmanto atbalstu palestīniešu lietai kā aizsegu Irānas imperiālismam visā reģionā, kur Teherāna netieši kontrolē Sīriju, Libānu, Irāku un Jemenu.
Ar to gan vēl ir stipri par maz, lai cerētu uz nopietnām pārmaiņām Irānā.
Viens secinājums no visa iepriekš minētā – konkurence starp Pretošanās tīklu un Iekļaušanas tīklu parāda to, ka Tuvo Austrumu reģions nekad nav bijis naidīgāks vai, gluži pretēji, labvēlīgāks pret ebreju valsti.
Žēl, ka šobrīd Izraēlu vada Netanjahu, kurš šo izdevību izliekas nemanām.
Ja tomēr Izraēla kādu dienu piekristu ilgtermiņa attiecību pārveidošanas procesam ar leģitīmu Palestīnas pašpārvaldi, ar mērķi izveidot divas valstis divām tautām, tas varētu izšķirīgi izjaukt līdzsvaru starp Pretošanās tīklu un Iekļaušanas tīklu.
Pretošanās tīklam nebūtu nekā, kas attaisnotu izšķērdīgos un postošos karus, kurus tas arvien no jauna rīko un izcīna. Nebūtu pamata arvien jauniem bruņošanās maratoniem, kuri tiek rīkoti, it kā lai sakautu Izraēlu un ASV, bet patiesībā, lai noturētu rāmjos savu tautu un režīmam saglabātu varu.
Un tas pats ar Krieviju. Kā nesen Davosas ekonomikas forumā izteicās Kanādas premjerministra vietniece Kristija Frīlenda, Putins vēlas pārveidot pasaules kārtību, kas attīstījās kopš Otrā pasaules kara un
“sacensība starp valstīm bija par to, kurš var būt bagātāks un kurš var palīdzēt savai tautai uzplaukt”.
Putins šādu pasauli ienīst, jo viņa sistēma vienmēr būs zaudētāja miermīlīgā, globālā, bagātību vairojošā pasaulē. Daudz labāk viņam būtu atgriezties pārsimt gadu senā pagātnē. Un tā ir problēma mums visiem.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Izvēršas diskusija par kājnieku mīnu izmantošanu.
Saeimā notiek ikgadējās ārpolitikas debates.
Izlozē iesaucamos valsts aizsardzības dienestam.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens cenšas risināt nedienas ar vilcieniem.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Turcijas parlaments apstiprina Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Aptur finansējumu ANO palestīniešu bēgļu aģentūrai.
Sākas lielākie NATO manevri kopš Aukstā kara laikiem.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Donalds Tramps turpina uzvaras gājienu republikāņu nometnē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.