liepajniekiem.lv
Par to nav nekādu šaubu, ka nāk rudentiņis un būs barga ziema, kā dzied dziesmā. Jautājums tikai, cik barga un vai pietiks ar valdības atvēlētajiem 430 miljoniem eiro, lai kaut daļēji kompensētu apkures cenu padārdzināšanos pat par četrām reizēm. Jo nāksies rēķināties, ka vēl dārgāka kļūs arī elektroenerģija un pārtika, bet tik ietilpīgs valdības naudas maks nav, lai kompensētu visus šos cenu kāpumus. Un tā būs auglīga augsne Latvijai naidīgiem spēkiem, lai kūdītu izraisīt nemierus, tāpēc pats galvenais ir sabiedrībai neļauties izprovocēties.
Cita lieta, ka jāpateicas tam, ka šoruden notiks Saeimas vēlēšanas. Nebūtu tās, diez vai valdība izrādītos tik dāsna, bet tagad valdošās koalīcijas partijām jānostiprina savas pozīcijas ceļā uz vēlēšanām, un nekas nav efektīvāks kā atbalsts enerģētikas krīzes apstākļos, kad cilvēkiem nav iespējas visu apmaksāt.
Tātad valdību veidojošās partijas jau sāk spēcīgu izrāvienu vēlēšanu maratonā,
kamēr konkurenti tā arī neprot pateikt, kā šo krīzi pārvarēt ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem, izņemot vispārzināmo patiesību, ka jātaupa.
Tas ir saprotams jebkuram, ka ar tik plašu vērienu dzīvot vairs nevar, taupības režīmu nolēmusi ieviest visa Eiropas Savienība, bet ne jau tikai elektroenerģijas taupīšanu, samazinot ielu apgaismojumu un dažādu ēku un pieminekļu izgaismošanu, bet arī gatavojoties pilnībā pārtraukt saņemt gāzi no Krievijas, kura pierādījusi, ka nav uzticams partneris.
Jā, beidzot Rietumeiropas valstu līderi sapratuši to, par ko viņus jau laikus brīdināja ASV un Austrumeiropas valstu vadītāji, proti, ka Krievija agrāk vai vēlāk izmantos energoresursus par ieroci, lai ietekmētu Rietumu pasauli un šķeltu to.
Visvairāk to negribēja sadzirdēt Vācija, taču tagad vācieši šī ieroča iedarbību izjūt uz savas ādas.
Un izjutīs vēl sāpīgāk, tāpat kā citi, jo skaidrs, ka, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu, turpināsies arī enerģētikas karš un krīze šajā jomā būs vēl dziļāka.
Vai visas valstis to izturēs un nepadosies Maskavas kārdinājumam ignorēt Eiropas Savienības sankcijas un tādējādi saņemt lētākus energoresursus?
Tātad beigas karam vēl neredzēt, un var to saukt gan par autokrātijas karu pret demokrātiju, gan par civilizāciju karu, gan par karu bez frontes līnijas, ar to domājot tādu baisu kara izpausmi kā terorismu.
Lai gan terorismu diez vai var attiecināt uz karu, kuram tomēr ir nerakstīti principi un likumi, taču terorismam tādu nav un tā mērķis ir sēt bailes un paniku, kā arī izdarīt pēc iespējas lielākus postījumus un nogalināt pēc iespējas vairāk civiliedzīvotāju, tāpēc vēl vienkāršāk to saukt par barbarismu.
Tā, kā Otrā pasaules kara sākumā Vācija ar raķetēm apšaudīja Anglijas pilsētas un kā kara turpinājumā atbildēja briti, nopostot Drēzdeni vai Hamburgu. Darīja to arī ar tādu šaušalīgu ieroci kā fosfora bumbas, kādas tagad Krievija izmanto karā pret Ukrainu.
Un vai tad terorisms savulaik neskāra arī mūspusi, kad Otrā pasaules kara pēdējā rudenī PSRS aviācija bombardēja Liepāju, metot bumbas, kur pagadās, ne jau tikai uz militāriem objektiem?
Tagad Ukrainā līdzīgi rīkojas Krievijas spēki, tikai bumbu vietā ir raķetes, kuras posta visu pēc kārtas, tāpēc jau arī Latvijas Saeimas Ārlietu komisija nolēma Krieviju atzīt par valsti, kura atbalsta terorismu. Tas gan neko būtiski nemaina, vienīgi kaitē Krievijas reputācijai un var šo valsti naglot pie kauna staba dažādās starptautiskās organizācijās, tikai Krievija no tām gan izmesta, gan pati aizgājusi. Krievijas Ārlietu ministrija tā arī skaidri un gaiši pavēstīja: sadarbība ar Rietumiem beigusies.
Pavisam citādi būtu, ja Krieviju atzītu par terorisma valsti, jo tas ne tikai pavērtu ceļu Krieviju reāli sodīt, bet pat liktu to darīt, līdzīgi tam, kā rīkojās ASV pret starptautiska mēroga teroristiem, savulaik nogalinot teroristu vadoni Osamu bin Ladenu, bet tagad viņa pēcteci šajā statusā Aimanu al Zavahiri. Te nebija no svara, ka abus teroristus nomedīja neitrālās valstīs; teroristi paliek teroristi, viņu sodīšanai nekādu ierobežojumu nav.
To Rietumi lika saprast arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka gadījumā, ja viņš karā pret Ukrainu nolems pielietot kodolieročus, kaut arī tikai taktiskos, Putinu atradīs, vienalga, cik dziļā bunkurā viņš arī būtu noslēpies. Bet jāliek saprast bija tāpēc, ka ne jau tikai Kremļa režīma propaganda draud ar kodolieročiem un Trešo pasaules karu.
Draud arī Kremļa vadoņi, uzsverot, ka izmantos kodolieročus ne tikai tad, ja Ukraina mēģinās ar spēku atgūt Krimu, izmantos arī, ja Rietumi turpinās piegādāt Ukrainai bruņojumu.
Ja reiz tā, tad tas varētu nozīmēt arī, ka Krievija sāk apzināties, ka tā nevar sacensties ar NATO un tai nav pa spēkam Ukrainā sasniegt iecerēto, ja Rietumi turpinās palīdzēt ukraiņiem. Bet nu jau Kremļa vadoņi neslēpj, ka iecerēts ir atjaunot PSRS.
Protams, Krievija mācās no savām neveiksmēm un šī mācība varētu noderēt karos nākotnē, taču mācās arī Ukraina, un nu jau Krievija atsevišķos reģionos sāk zaudēt iniciatīvu. Par lūzumu kara gaitā runāt vēl pāragri, taču par piesardzīgu optimismu gan var saukt izmaiņas kara gaitā Ukrainas dienvidos, kur kaujās Hersonas apgabalā tuvākajā laikā varētu izšķirties kara iznākums un Krievija koncentrē karaspēku, gan lai atvairītu Ukrainas spēku pretuzbrukumu, gan lai pati uzbruktu.
Un ko varētu nozīmēt tas, ka Krievija pie robežas ar Ukrainu paredzējusi atcelt mācības skolās, Krimā ieved papildu spēkus, bet Baltkrievijā izvieto pretgaisa aizsardzības raķetes? Vai tiešām baidās no Ukrainas uzbrukuma?
Te vairs neder propaganda, ar kuru Putina režīms, līdzīgi kā savulaik Trešā reiha fīrera Hitlera režīms, iefiltrēja idejas sabiedrībā, un Krievija iebruka Ukrainā tikai tad, kad juta sabiedrības atbalstu, kurai bija iepotēta izredzētības apziņa.
Tas, ka Krievijas vēsturiskā misija ir vērsties pret Rietumu liberālajām vērtībām, un Krievija ir tik varena, ka šajā sāncensībā uzvarēs arī tad, ja valsts ekonomika slīdēs lejup un, kā šķiet, pēc naftas un gāzes eksporta samazināšanās uz Rietumiem noslīdēs pavisam zemu.
Ar vārdu sakot, sabiedrība ir tā nozombēta, ka tik drīz nepacels galvu un neliks Kremļa režīmam mainīt politiku, ko var saukt gan par fašismu, gan impērismu, gan revanšismu.
Varbūt sabiedrība pamodīsies tad, ja ūdens smelsies mutē, varbūt arī, ja kara gaitā Krievija nonāks uz zaudējuma sliekšņa. Bet to režīms diez vai pieļaus. Ja jutīs krahu, meklēs iespēju tikt cauri ar godu, savus noteikumus Ukrainai mēģinot uzspiest sarunu ceļā.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valdība nosaka visās nozarēs ieviest taupības režīmu.
Kļūst zināms, ka Saeimas vēlēšanās piedalīsies 19 partijas.
Saeimas Ārlietu komisija Krieviju atzīst par valsti, kas atbalsta terorismu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sabiedrības viedokļu krustugunīs briestošās energokrīzes sakarā.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Ceļā sāk doties kuģi ar Ukrainas labību.
Ķīna rīko vērienīgus militāros manevrus netālu no Taivānas.
ASV specoperācijā nogalina vienu no pasaulē visvairāk meklētiem teroristiem Aimanu al Zavahiri.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi ierodas vizītē Āzijā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.