Igaunija vēlas izvairīties no nesaskaņām ar Ķīnu, kas Taivānu uzskata par sev piederošu, tādēļ uzstāj uz Taibejas izmantošanu pārstāvniecības nosaukumā.

Pagājušā gada nogalē Japānas lietišķais laikraksts “Nikkei Asia”, atsaucoties uz vairākiem anonīmiem avotiem, ziņoja, ka Taivānas plāns izveidot pārstāvniecību Igaunijā ir nonācis strupceļā, jo pusēm ir nesaskaņas par pārstāvniecības nosauukumu. Kā vēstīja laikraksts, Taivāna vēlas, lai Igaunijā pārstāvniecību sauktu līdzīgi kā Lietuvā, kur jau vairākus gadus ir “Taivānas pārstāvniecība Lietuvā”.

Pēc raksta “Nikkei Asia” Taivānas ārlietu ministrs Liņs Dzjaluns parlamenta deputātiem paskaidroja, ka sarunas par biroja atvēršanu sākās jūnijā pēc tam, kad Igaunijas parlaments aprīlī bija pieņēmis grozījumus Ārlietu likumā, kas ļauj atvērt savstarpējus pārstāvniecības birojus.

Ministrs apliecināja, ka sarunas turpinās par tādiem jautājumiem kā pārstāvniecības nosaukums, juridiskais statuss un citi jautājumi saistībā ar diplomātisko imunitāti un privilēģijām.

Arī “Postimees” Taivānas Ārlietu ministrijā saņēma diplomātisku un vispārēju atbildi.

“Taivāna un Igaunija uztur draudzīgas attiecības un ciešu sadarbību un apmaiņu daudzās jomās. Taivāna turpinās padziļināt sadarbību ar domubiedriem, arī Igauniju, pamatojoties uz kopējām vērtībām, piemēram, demokrātiju, brīvību un cilvēktiesībām.

Taivānas Ārlietu ministrija ievēro atvērtu attieksmi un ir gatava sadarboties ar Igauniju, lai apspriestu konkrētus un praktiskus pasākumus divpusējo attiecību stiprināšanai un savstarpējās sapratnes veicināšanai,” ministrijas Eiropas lietu departaments atbildēja laikrakstam “Postimees” uz jautājumu par biroja atvēršanu Igaunijā.

Igaunijas ārlietu ministrs Margus Cahkna “Postimees” paziņoja, ka 2023. gada rudenī valdība pieņēma lēmumu atļaut atvērt Taibejas pārstāvniecību Igaunijā, lai veicinātu ekonomisko, kultūras un izglītības sadarbību.

“Eiropā ir diezgan daudz šādu pārstāvniecību, vairāk nekā 20, tāpēc, ja viņi ir ieinteresēti, viņiem ir iespēja atvērt pārstāvniecību arī Igaunijā,” teica ministrs.

Viņš piebilda, ka saskaņā ar valdības nostāju birojs varētu tikt atvērts ar nosaukumu “Taibeja” un tam nebūtu diplomātiskā statusa.

“Mēs ievērojam vienas Ķīnas politiku un šo nostāju neesam mainījuši,” teica ārlietu ministrs, piebilstot, ka ministrijas līmenī kopš valdības lēmuma nav notikušas nekādas sarunas par biroja atvēršanu. “Mēs vienkārši gaidām pieteikumu,” Cahkna norādīja.

Pēdējos gados ciešākas attiecības ar Taivānu ir uzturējusi valdošās Reformu partijas deputāta Kristo Enna Vagas vadītā Igaunijas un Taivānas draudzības grupa.

Vaga “Postimees” atzina, ka sākotnēji Taivāna ļoti vēlējās atvērt pārstāvniecību ar Taivānas nosaukumu, taču pēdējā laikā esot jūtama pozīcijas maiņa.

Kā teica Vaga, sarunas pašlaik vairāk koncentrējas uz praktiskiem jautājumiem, lai nodrošinātu, ka pēc savstarpējo biroju atvēršanas pārstāvjiem būtu skaidra darba kārtība. Viņš minēja, ka starp Igaunijas un Taivānas universitātēm un bibliotēkām pastāv cieša sadarbība un ka Taivānas valdība ir sniegusi palīdzību Ukrainai ar Igaunijas attīstības sadarbības aģentūru starpniecību.

Deputāts piebilda, ka šonedēļ Igauniju apmeklē Taivānas uzņēmēju delegācija, kurā ir valsts investīciju fonda pārstāvis, lai pieņemtu lēmumu par investīcijām kādā nozīmīgā Igaunijas uzņēmumā, taču uzņēmuma nosaukumu viņš neatklāja.

Lietuva 2021. gadā atļāva Taibejai atvērt Taivānas pārstāvniecību Viļņā, izmantojot Taivānas nosaukumu, nevis Taibejas, kā ierasts starptautiskajā praksē. Tas saniknoja Ķīnu, kura ierobežoja attiecības ar Viļņu un radīja būtiskus šķēršļus abu valstu savstarpējā tirdzniecībā.