Ministrija savā ikgadējā aizsardzības politikas stratēģijas dokumentā norādīja, ka Eiropa atrodas “pelēkajā zonā” starp karu un mieru, un solīja palielināt Nīderlandes investīcijas aizsardzībā, jo īpaši bezpilota ieročos, piemēram, dronos.

“Nīderlandes izlūkošanas dienesti lēš, ka Krievija gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar Eiropu,” teikts ministrijas ziņojumā. “Sliktākajā gadījumā ierobežots karš pret NATO dalībvalstīm varētu sākties jau gada laikā pēc Krievijas kara Ukrainā beigām,” brīdināja amatpersonas.

Arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite teicis, ka Krievija “piecu gadu laikā varētu būt gatava pielietot militāru spēku pret NATO”.

Lai pretotos šiem draudiem, Nīderlande izvirzījusi mērķi panākt, lai piecu gadu laikā puse no tās operatīvajām spējām būtu bezpilota. Lai to sasniegtu, Nīderlandes valdība plāno izveidot īpašu laboratoriju, kurā tiks projektēti un konstruēti bezpilota lidaparāti, kas spēj cīnīties pret citiem droniem.

“Jautājums ir, vai Eiropa un Nīderlande pietiekami ātri kļūs pietiekami spēcīgas, lai aizsargātu mūsu brīvību, drošību un dzīvesveidu,” norādīja Nīderlandes aizsardzības ministre Dilana Ješilgeza. “Tā ir katras paaudzes atbildība, taču reti kad tā ir bijusi tik steidzama,” viņa piebilda.