“Nīderlande ir pirmā valsts, kas pārņems patrulēšanas misiju gaisa telpā pēc Emari gaisa spēku bāzes renovācijas, un tas, ka to veiks ar vismodernākajiem iznīcinātājiem, ir spēcīgs vēstījums,” žurnālistiem sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs pēc tikšanās ar Nīderlandes kolēģi Tallinā. 

Abu valstu ministri pārrunāja arī palīdzību Ukrainai. 

Pevkurs uzsvēra, ka abas valstis sniedz būtisku militāro palīdzību Ukrainai, kas apliecina to kopīgās vērtības un izpratni par drošības stiprināšanai nepieciešamo.

“Man prieks, ka Nīderlande sniedz savu ieguldījumu mūsu un Luksemburgas veidotajā informācijas tehnoloģiju koalīcijā, caur kuru mēs atbalstām Ukrainu sakaru spēju attīstībā,” piebilda Igaunijas aizsardzības ministrs. 

Kā norāda Igaunijas Aizsardzības ministrija, Igaunija un Nīderlande ir vienīgās divas valstis, kas piedalās visos lielākajos aizsardzības sadarbības formātos reģionā. Igaunija no Nīderlandes ir iegādājusies ievērojamu daudzumu tehniskā aprīkojuma, tostarp bruņumašīnas, apvidus automašīnas un medicīniskās automašīnas.

Reģionāli Nīderlande sniedz ieguldījumu drošībā kā daļa no NATO kaujas grupas Lietuvā. Līdz šim Nīderlande Baltijas gaisa telpas policijas misijā veikusi četras rotācijas.

Jau vēstīts, ka kopš 1.marta uz deviņiem mēnešiem pirmo reizi Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē “Lielvārde” uzturas NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas rotācija. Šī misija Latvijā uzturēsies, kamēr norisinās remontdarbi Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Šobrīd Baltijas gaisa telpas patrulēšanas atbalsta misiju no Lielvārdes nodrošina Vācijas bruņoto spēku karavīri un militārie gaisa kuģi “Eurofighter”, bet misiju no Šauļu aviobāzes Lietuvā vada Spānija un Portugāle ar iznīcinātājiem EF-18 un F-16. 

Kopš 2004.gada, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē, patrulēšana notikusi no Šauļu aviobāzes Lietuvā, bet kopš 2014.gada atbalsta misija tiek veikta arī no Emari bāzes Igaunijā.