Centriski labējā partija “Jaunais sociālais līgums” (NSC), kuras biedrs ir Veldkamps, pēc viņa demisijas atstāja valdošo koalīciju, palielinot politisko haosu valstī.

Nīderlandes valdība jau ir izsludinājusi pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas 29.oktobrī pēc labējo populistu Brīvības partijas (PVV) aiziešanas no valdošās koalīcijas jūnijā.

Premjerministrs Diks Shofs parlamentā izteica nožēlu par Veldkampa demisiju un parlamenta ceturtās lielākās partijas NSC aiziešanu no valdošās koalīcijas laikā, kad trauslā valdība gatavojas vēlēšanu kampaņai.

Shofs atzina, ka notikumi Gazas joslā “pasliktinās” un ir “dramatiski”, un ka “visi to apzinās”.

Veldkamps jūlijā pasludināja Izraēlas nacionālās drošības ministru Itamaru Bengviru un finanšu ministru Becalelu Smotriču par nevēlāmām personām (persona non grata) Nīderlandē.

21 valsts, tai skaitā Nīderlande, ceturtdien parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā Izraēlas apstiprinājums lielam apmetņu projektam Rietumkrastā ir atzīts par nepieņemamu un starptautisko tiesību pārkāpumu.

Veldkamps ceturtdien sacīja, ka vēlas panākt jaunus pasākumus pret Izraēlu tās kara taktikas Gazas joslā dēļ.

Piektdien notikušās valdības debates par iespējamiem pasākumiem spriediena palielināšanai uz Izraēlu nonāca strupceļā. Veldkamps atzina savu nespēju “pieņemt nozīmīgus papildu pasākumus” un demisionēja.

Nīdelandē ir notikuši protesti pret Izraēlas militāro kampaņu pret palestīniešu kaujinieku grupējumu “Hamās” Gazas joslā, un aktīvisti kritizējuši valdības “bezdarbību”. Demonstrācijās Hāgā piedalījās 100 līdz 150 tūkstoši cilvēku, un tās bija lielākās divu gadu desmitu laikā.

Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri vairākkārt nav spējuši panākt vienošanos par kolektīvām sankcijām pret Izraēlu, neraugoties uz vairāku ES dalībvalstu izdarītu spiedienu.