MIVD ikgadējā ziņojumā par drošības apdraudējumiem teikts, ka gadījumā, ja Krievijas sāktais karš pret Ukrainu beigsies, Krievija gada laikā varētu atjaunot savu militāro potenciālu un sākt reģionālu konfliktu ar NATO, un konflikta mērķis būtu nevis militāra uzvara, bet gan politiska Rietumvalstu destabilizācija.

Krievija necenšas izvērst pilna mēroga karu ar NATO valstīm, bet vēlas iegūt papildu ietekmi un stratēģiskās priekšrocības un galu galā panākt vispārējās drošības arhitektūras pārskatīšanu Eiropā, uzskata MIVD.

Dienests uzskata, ka Krievija varētu ķerties pie ātras, bet ierobežotas teritorijas sagrābšanas, lai pārbaudītu NATO dalībvalstu reakcijas vienotību, izmantotu politiskās domstarpības un iedragātu ticību NATO piektajam pantam, kas paredz kolektīvo aizsardzību pret uzbrukumu jebkurai dalībvalstij.

Par labu šādam Krievijas lēmumam varētu spēlēt arī “neprognozējamais pašreizējās ASV drošības politikas kurss”, norāda MIVD, atsaucoties uz prezidenta Donalda Trampa pretrunīgajiem paziņojumiem par NATO.

Tramps ir vairākkārt kritizējis NATO un nav izslēdzis ASV izstāšanos no alianses.