Nīderlandes tiesa uzdod valdībai aizsargāt Bonairi no klimata pārmaiņu sekām
Nīderlandes tiesa trešdien uzdevusi valdībai izstrādāt plānu Bonaires salas iedzīvotāju aizsardzībai no klimata pārmaiņu postošajām sekām.
LETA
Hāgas apgabala tiesa atzina, ka Nīderlande diskriminējot 27 000 Bonaires iedzīvotāju, neīstenojot savlaicīgus un atbilstošus pasākumus, lai pasargātu tos no klimata pārmaiņām.
Prasību pret Nīderlandes valdību iesniedza astoņi nelielās Karību reģiona salas iedzīvotāji.
Prasību atbalstīja arī vides aizstāvju organizācija “Greenpeace”.
Venecuēlas piekrastē esošās Nīderlandei piederošās salas iedzīvotāji ir Nīderlandes pilsoņi.
Tiesa atzina, ka Nīderlande “bez laba pamatojuma” izturoties pret Bonaires iedzīvotājiem atšķirīgi nekā pret saviem pilsoņiem kontinentālajā valsts daļā un ka tādējādi pārkāptas to cilvēktiesības.
Nīderlandei 18 mēnešu laikā ir jānosprauž tiesiski saistoši mērķi siltumnīcas efekta gāzu izmešu samazināšanai visās tautsaimniecības nozarēs.
Nīderlande, kā teritorijas liela daļa atrodas zem jūras līmeņa, ir pazīstama ar pretplūdu aizsardzības mehānismiem.
Taču vides aizstāvji apgalvo, ka tādām aizjūras teritorijām kā Bonaire netiekot nodrošināts tāds pats aizsardzības līmenis.
Viņi pieprasījuši, lai līdz 2027. gada aprīlim tiktu sagatavots Bonaires aizsardzības plāns un lai CO2 izmešu nulles līmenis tiktu nodrošināts līdz 2040. gadam, nevis līdz 2050. gadam, kā to apņēmusies Eiropas Savienība (ES).
Savukārt valdība apgalvo, ka tas esot vietējo varasiestāžu uzdevums izstrādāt plānu, kā salu pasargāt no klimata pārmaiņu sekām.
Bonaire ir kādreizējā Nīderlandes kolonija, kas 2010. gadā kļuva par vienu no trim tā sauktajām īpašajām Nīderlandes municipalitātēm līdz ar Sabu un Sintēstatiusu.