Jaunie spēki “būs gatavi darboties, cik drīz vien iespējams, lai ņemtu vērā drošības izaicinājumus mūsu telpā”, pēc sarunām Niamejā paziņoja Nigēras armijas vadītājs Musa Salau Barmu.

“Mēs esam pārliecināti, ka ar mūsu trīs valstu kopīgiem pūliņiem mums izdosies radīt apstākļus kopīgai drošībai,” viņš piebilda.

Kopīgo spēku lielums netika minēts, bet Barmu sacīja, ka šo valstu armijas ir vienojušās izstrādāt “operacionālu koncepciju”, kas tām ļautu sasniegt savus aizsardzības un drošības mērķus.

Šis ir jaunākais paziņojums par šo triju kaimiņvalstu tuvināšanos, kas ir sarāvušas saites ar bijušo koloniālo metropoli un tradicionālo drošības sabiedroto Franciju par labu Krievijai.

Pērn tās apvienoja diplomātiskos spēkus Sāhelas valstu aliansē ar ieceri izveidot federāciju, bet janvārī paziņoja par savu nodomu izstāties no Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas (ECOWAS).

ECOWAS ir noteikusi sankcijas pret šīm valstīm par demokrātiski ievēlētu valdību gāšanu militāros apvērsumos, kas notikuši laikā kopš 2020.gada. 

Lielu lomu militārajos apvērsumos un huntu nākšanā pie varas spēlēja sašutums par civilo valdību nespēju iegrožot džihādistu nemiernieku vardarbību. 

Džihādistu nemieri 2012.gadā izcēlās Mali dienvidos un 2015.gadā izplatījās uz Nigēru un Burkinafaso. Tie ir prasījuši tūkstošiem cilvēku dzīvību un likuši miljoniem cilvēku atstāt savas mājas.