Nikaragva atliek parlamenta balsojumu par opozīcijas izslēgšanu no vēlēšanām
Nikaragva ir atlikusi līdz septembrim parlamenta balsojumu par opozīcijas partiju izslēgšanu no vēlēšanām, pirmdien paziņoja valsts līdzprezidente Rosario Muriljo.
LETA
Balsojumu par šiem pasākumiem bija plānots rīkot augustā pēc tam, kad ilggadējais valsts prezidents Daniels Ortega šomēnes paziņoja, ka opozīcijas pārstāvji un grupējumi turpmāk nevarēs piedalīties vēlēšanās.
Ortegas sieva Muriljo sacīja, ka īpaša komisija attiecīgu izmaiņu izstrādāšanai “iepazīstinās ar tām pirms [parlamenta] plenārsēdes ar mērķi apstiprināt konstitūcijas reformu [septembra] pirmajās dienās”.
Ortega un Muriljo pirmdien iepazīstināja ar šo iniciatīvu ārvalstu vēstniekus Nikaragvā, paskaidrojot, ka notiks konsultāciju process, kurā piedalīsies armija, policija, vadošie uzņēmēji, baznīcas un vietējās tautības.
80 gadus vecais Ortega un 75 gadus vecā Muriljo gandrīz pilnībā kontrolē Nikaragvas valdību.
2018. gadā pret valdību vērsto protestu apspiešanā tika nogalināti vairāk nekā 300 cilvēku.
Ortega un Muriljo ir raksturojuši šos protestus kā “apvērsuma mēģinājumu”, kuru esot finansējušas ASV.
Daudzas valstis un starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ir noraidījušas Nikaragvas mēģinājumu izslēgt opozīciju no vēlēšanām.
ASV uzskata Nikaragvā valdošo režīmu par diktatūru un vairāk nekā 2350 amatpersonām un to radiniekiem ir piemērojušas sankcijas.
ANO apsūdzējusi Nikaragvas varasiestādes sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumos.
ASV “nestāvēs malā, kamēr Muriljo-Ortegas diktatūra padziļina represijas pašu mājās un veido nestabilitāti, kas apdraud ASV nacionālo drošību”, pagājušonedēļ platformā “X” rakstīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.
Eiropas Savienība (ES) nosodīja “Nikaragvas varas iestāžu sistēmiskās represijas” un aicināja sarīkot brīvas vēlēšanas.
“Mēs aicinām varas iestādes sarīkot vēlēšanas un nodrošināt, lai tās notiktu, kā sākotnēji plānots, un tiktu sarīkotas caurskatāmā, iekļaujošā un uzticamā veidā,” paziņoja ES augstākā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa.
Nikaragvas Ārlietu ministrija nosauca ES paziņojumu par “intervencionistisku” un “imperiālistisku”.
Ortega pirmo reizi ieņēma valsts vadītāja amatu 1981. gadā. 1990. gadā viņš zaudēja vēlēšanās un līdz 2006. gadam atradās opozīcijā. 2007. gadā viņš atkal kļuva par prezidentu, uzvarot vēlēšanās.
Ortega tika pasludināts par uzvarētāju arī prezidenta vēlēšanās 2011., 2016. un 2021. gadā, lai gan vēlēšanu rezultāti tika apšaubīti saistībā ar Ortegas oponentu vajāšanu.